Mērķi – reāli un sasniedzami! Energoefektivitātes paaugstināšanā tos pat izdosies pārsniegt 1
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas izvirzītie mērķi uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā 2021.–2027. gadam kopējā klimata izmaiņu ierobežošanas pasākumu paketē izceļas ar savu reālumu un sasniedzamību. Visticamāk, tos pat izdosies pārsniegt.
Kā stāsta Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs, uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai nākamajā Eiropas Savienības finanšu ciklā no 2021. līdz 2027. gadam Latvija varēs tērēt gandrīz 123 miljonus eiro.
Divas trešdaļas no šīs summas nāks no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), bet trešdaļa – no ES struktūrfondiem. Ar šo līdzekļu palīdzību plānotais enerģijas ietaupījums ir 12 miljoni kWh/gadā, jo 1000 EUR ieguldījums rada aptuveni vienas MWh energoresursu ietaupījumu gadā, savukārt plānotais CO2 emisiju samazinājums ir 13 115 CO2 ekvivalenta tonnas.
Līdzekļi palielināsies sešas reizes
“Līdz šim Latvija ir īstenojusi programmu, kas saucas “Uzņēmējdarbības energoefektivitāte”, un tā galvenokārt bijusi mērķēta uz ražošanas ēku siltināšanu un veco ražošanas iekārtu nomaiņu ar jaunākām un energoefektīvākām,” stāsta G. Silovs.
“Šīs programmas īstenošanai no 2017. līdz 2020. gadam tērēti 20 miljoni eiro, par kuriem grantu jeb dāvinājumu veidā, kas seguši apmēram 30% no projekta izmaksām, īstenoti 74 dažādi projekti. Jaunajā finansēšanas periodā pieejamās summas seškāršosies, līdz 120 miljoniem eiro, un krasi paplašināsies atbalstāmo darbību veidi – ne tikai vairs ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa, bet arī zaļās enerģijas ražošana, pāreja uz energoefektīvu transportu utt.
Savukārt plānoto projektu skaits palielināsies gandrīz 11 reizes – līdz 790 projektiem. Atšķirība jaunajā plānošanas periodā gan ir tā, ka iepriekš atbalsts sniegts grantu veidā, bet jaunajā plānošanas periodā tas tiks sniegts finanšu instrumentu veidā. Skaidri izsakoties, jaunajā periodā tiek plānots, ka uzņēmums ņems kredītu energoefektivitātes projekta īstenošanai un, ja projekta rezultātā tiks sasniegti paredzētie mērķi, tad “Altum” atmaksās 30% kredīta pamatsummas.
Šāda sistēma palielina uzņēmumu motivāciju sasniegt izvirzītos energoefektivitātes mērķus. Jāpiebilst, ka vēsturiskie dati liecina, ka 1000 EUR ieguldījums rada aptuveni vienas MWh energoresursu ietaupījumu gadā, uz šādiem rezultātiem orientēsimies arī nākamajā periodā, vērtējot īstenoto projektu rezultātus,” saka Silovs.
Plānots, ka atbalsts energoefektivitātes pasākumiem uzņēmējiem būs pieejams no 2022. gada otrā ceturkšņa, šobrīd notiek attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izstrāde.
ESKO modelis – arvien populārāks
Edgars Kudurs, “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, saka, ka jebkuram uzņēmumam, pirms ķerties pie energoefektivitātes projektiem, jāizvērtē, vai tas spēs paveikt to pats vai arī jāpieaicina eksperti no malas.
“Pateicoties “Altum” zaļo obligāciju finansējuma pieejamībai, Latvijā arvien populārāks kļūst energoservisa kompāniju (ESKO) darbības koncepts, kas ietver speciālistu piesaisti no malas – situācijas izvērtējumu, projektu sagatavošanu un projekta īstenošanu, tostarp arī finansējuma piesaisti projekta īstenošanai.
Šāds modelis ļauj uzņēmējiem koncentrēties uz savu pamatdarbību, tādēļ tas ir plaši pielietots visā Eiropā. Piemēram, “RCG Lighthouse” ir viena no “Altum” finansētajām ESKO kompānijām, kurai portfelī jau ir vairāk nekā 120 Baltijas reģiona uzņēmumi, kuros veikta apgaismojuma modernizācija un kuros panāktais elektroenerģijas ietaupījums lielākoties ir robežās no 60–75%.
Tāpat plaši tiek izmantoti centralizētās siltumapgādes modernizācijas projekti. Šajā jomā gandrīz 30% zaļo obligāciju finansēto projektu ir centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizācijas jomā.
Šādi projekti lielākoties tiek īstenoti nelielos ciematos ārpus pilsētām, tādējādi ar videi draudzīgu siltumenerģiju nodrošinot lielu daļu sabiedrisko un dzīvojamo ēku ciematā. Šādu gadījumu piemēri ir “Vangažu sildspēks” un “Balteneko” īstenotie projekti, kuros līdz ar apkures katlu nomaiņu tika mainīti arī izmantotie resursi – no dabasgāzes uz biomasu, radot būtisku CO2 ietaupījumu.
Abos projektos sasniegtais CO2 ietaupījums sniedzas pāri 5180 tonnām gadā. Vēl no veiksmīgiem energoefektivitātes projektiem varētu minēt “Erte grupas” veikto projektu iekārtu nomaiņai.
Uzņēmuma energoefektivitāte paaugstinājusies, pateicoties tam, ka tiks saražots vairāk produkcijas, lielākos tempos un apjomos notiks apaļkoka pārstrāde – koka palešu materiālā, to elementos un celtniecības brusās.
Pirms aptuveni gada uzņēmums minēja, ka, pateicoties projektam, elektrības sadaļas pašizmaksa uz katru kubikmetru samazināsies par 25–35%,” stāsta E. Kudurs.
Pilnīgi reāli mērķi
Kā saka Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Gunārs Valdmanis, Latvijas izvirzītie mērķi uzņēmumu energoefektivitātes jomā ir pilnīgi reāli un izpildāmi.
“Varētu pat jautāt, vai tie nav pārāk piezemēti, taču, no otras puses – visticamāk, izdosies šos mērķus pārsniegt, kas būs pozitīva ziņas.
Valdmanis uzsver, ka uzņēmumu energoefektivitātes pasākumiem Latvijā ir jau diezgan gara vēsture un tie tiek efektīvi īstenoti atšķirībā, piemēram, no mājokļu sektora. Tas, ka pieejamo līdzekļu daudzums nākamajā ES finanšu plānošanas periodā seškāršosies, ir racionāli un pamatoti, kas ļaus būtiski pavirzīt uz priekšu projektus ne tikai ražošanas ēku siltināšanā un iekārtu nomaiņā, bet arī zaļās enerģijas ražošanā un transporta nomaiņā ar videi draudzīgāku.
Vienlaikus viņš uzsver, ka lielākie darbi uzņēmumu energoefektivitātes nodrošināšanai ir paveikti jau iepriekš un nevajadzētu cerēt uz milzu rezultātiem nākamajā periodā.
“Šobrīd jau būs grūti atrast uzņēmumu, kuram ir milzīgi siltuma zudumi vai ļoti neefektīvas iekārtas, tagad īstenotie energoefektivitātes projekti rada ietaupījumus par dažiem procentiem, nevis desmitiem procentu kā agrāk. Nav tā, ka šāda veida atbalsts nav vajadzīgs, taču aiz aktivitātes atbalsta īstenošanas uzņēmējdarbības jomā, kur atbalsta saņēmēji ir augstu motivēti šādu projektu veiksmīgā īstenošanā, slēpjas neizdarīto darbu zilonis – tas fakts, ka Latvija stipri iepaliek mājokļu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā un šie projekti virzās uz priekšu lēni.
Ja Latvija vēlas sasniegt izvirzītos mērķus klimata neitralitātes nodrošināšanā, tad tie nav sasniedzami tikai ar uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumiem, bez mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Lielākās SEG emisijas Latvijā rada transporta sektors un tūlīt pēc tam seko mājokļu decentralizētā siltumapgāde un kopējais mājokļu būvkonstrukciju stāvoklis.
Ja ražošanā izmantoto siltumiekārtu lietderības koeficients būs tuvu 90%, tad mājokļu malkas krāšņu lietderības koeficients būs tikai ap 30% – tur arī veidojas apjomīgākie zaudējumi. Mājsaimniecību inertums energoefektivitātes paaugstināšanas jomā skaidrojams gan ar pārvaldības problēmām, gan orientāciju uz lētumu, gan arī to, ka iedzīvotāji ne vienmēr izprot ieguvumus, tos arī ne vienmēr ir tik viegli ekonomiski pamatot,” saka Valdmanis.
Jāpiebilst, ka plānotais 12 tūkstošu megavatstundu enerģijas ietaupījums, kas tikšot panākts ar 2021.–2027. gada uzņēmumu energoefektivitātes programmu, apmēram atbilst visas Latvijas elektroenerģijas patēriņam 12 stundu laikā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
