Andris Kulbergs: Vai izslēgt un nodot metāllūžņos divas trešdaļas no visa Latvijas autoparka? 1
Andris Kulbergs, biedrības “Auto asociācija” prezidents, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķis izvirzītais mērķis par emisiju samazinājumu transportā ir ļoti izaicinošs, lai neteiktu vairāk.
Taču izvairīties no tā nebūs iespējams – piemēram, Lielbritānijā šobrīd jau apspriež jautājumu par to, vai no 2030. gada vispār neaizliegt tirgot jebkādas ar fosilo degvielu darbināmas automašīnas, ES ir diskusija par aizliegumu 2035. gadā.
Nav izslēgts, ka tik radikālus soļus pagaidām vēl nespers, taču svarīgi atzīmēt, ka pirms desmit, kur nu desmit, pirms pieciem gadiem šāda diskusija vispār nebūtu iedomājama.
Covid-19 un Zaļā kursa iespaidā ir izstrādātas daudz un dažādas grantu programmas, Eiropa cer nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu – sasniegt gan ekonomikas stimulēšanas, gan Zaļā kursa mērķus.
Gribētu iezīmēt Latvijas situāciju šajā jomā. Klimata pārmaiņu ierobežošanas izvirzītie mērķi ir vienkārši grandiozi un 2030. gads nav aiz kalniem. Gandrīz 30% no ogļskābās gāzes izmešiem Latvijā rada autotransports.
Vēl vienu trešdaļu rada mazā enerģētika un vēl vienu – lauksaimniecība.
Ņemot vērā, ka pēdējās divās jomās būs ļoti grūti panākt būtiskus izmešu samazinājumus, jo tas ir dārgi un sarežģīti, tiek cerēts, ka galveno izmešu samazinājumu izdosies panākt tieši transportā – proti, samazinājumu par diviem miljoniem tonnu ogļskābās gāzes izmešu.
Ko tas nozīmē praktiski? Ja izmešu samazināšanas mērķi būtu jāsasniedz rīt, tad vienīgais veids, kā to varētu izdarīt, – izslēgt un nodot metāllūžņos divas trešdaļas no visa Latvijas autoparka.
Uzdevumi ir tik grandiozi un laika nepieciešamo pārmaiņu veikšanai ir tik maz, ka eksperimentiem un Latvijā pierastajām pieejām, piemēram, “paskatīsimies, kas notiks pēc diviem gadiem”, “pavērosim, kā mainās patērētāju paradumi”, vienkārši vairs nav laika.
Ja valsts tiešām grasās šo mērķi sasniegt, tad par to ir nopietni jādomā, pieņemot nodokļu izmaiņas un valsts budžetus, jo pārmaiņu tempam ir vajadzīgs gan “burkāns”, gan “pātaga”.
Šobrīd elektriskie auto ir 1,5% no visām automašīnām Latvijā – 1200 no 700 tūkstošiem auto, kas izgājuši tehnisko apskati. To skaits strauji aug, taču ar šo pieaugumu tuvāko desmit gadu laikā ne tuvu nepietiks, lai sasniegtu minētos mērķus.
Turklāt vajadzīgs būtisks grūdiens infrastruktūras attīstībai. Visu to pašu var teikt par automašīnām, kuras darbina ar gāzi. Ja valsts gatavojas sasniegt izmešu samazināšanas mērķus, nepieciešams “burkāns” – stimuls vairāk pirkt šādas automašīnas.
Te būtu svarīgi atzīmēt, ka reālā valsts nodokļu politika šobrīd dodas pilnīgi pretējā virzienā.
Kaimiņvalstīs bieži ir lētāka degviela, arī zemāki auto ekspluatācijas un reģistrācijas nodokļi – Latvijā nodokļu slogs automašīnai ir 3,3 reizes lielāks nekā Igaunijā un 4,4 reizes lielāks nekā Lietuvā.
Ņemot vērā, ka no 2021. gada Latvija vairs nevarēs sodīt par ārvalstīs reģistrētu automašīnu izmantošanu Latvijā (ES tiesas lēmums), tad ir būtisks risks, ka daļa jauno auto tiks reģistrēti kaimiņvalstīs.
Turklāt pastāv risks, ka lētās lietotās automašīnas būtiskas nodokļu starpības un kontroles pasākumu neesamības dēļ tiks reģistrētas Lietuvā.
Salīdziniet paši – reģistrējot jaunu “Volkswagen Tiguan” Latvijā un piecus gadus to ekspluatējot, Latvijā nodokļos piecos gados nomaksā 774 eiro, Igaunijā – 231 eiro, Lietuvā – tikai 161 eiro.
Šī starpība veidojas no dabas resursu nodokļa un transporta ekspluatācijas nodokļa (TEN), kura autotransportam nav nevienā no kaimiņvalstīm, un biežākām tehniskajām apskatēm.
Tieši tāda pati situācija ir ar elektriskajiem auto – Latvijā nodokļos piecos gados jāsamaksā 531 eiro, Igaunijā – 231 eiro, Lietuvā – 71 eiro. Valsts atbalsts jaunu elektroauto iegādei – Igaunijā 4000 eiro, Lietuvā – 5000, Latvijā – nulle.
Zemas emisijas auto straujākai ienākšanai mūsu sadzīvē ir nepieciešamas valsts nodokļu politikas būtiskas izmaiņas – 80% PVN priekšnodokļa atskaitījuma samazinājums uzņēmumiem par zemas emisijas transportu, atbrīvošana no TEN, uzņēmuma vieglā transporta nodokļa un reģistrācijas maksas, “Altum” pirmās iemaksas garantija un 1000 eiro vaučers par vecā transporta utilizāciju.
Šādos apstākļos uzņēmumi strauji pāries uz videi draudzīgu transportu un reģistrēs to Latvijā, tuvinot valsti klimata mērķu sasniegšanai.
