Mērķi bija pavisam citi – Raimonds Vilkoits par vērtīgo skolu Fisenē 0
Labi uzbrukām un aizsargājāmies, bet uzbrukuma beigu fāzē pietrūka asuma – tā pēc neveiksmīgā pasaules čempionāta sarunā ar “LA” atzina Latvijas U-20 hokeja izlases treneris Raimonds Vilkoits.
Latvijas izlase pasaules čempionāta pirmās divīzijas A grupā Vācijas pilsētā Fisenē pēdējā mačā ar 3:1 pārspēja Baltkrieviju, izvairoties no palikšanas pēdējā vietā un izkrišanas uz B grupu.
“Pirms turnīra domājām, ka pēdējai spēlei būs izšķiroša nozīme, bet, protams, ar citu likmi. Tas deva papildus uztraukumu, taču spējām to pārvērst pozitīvā motivācijā un aizvadījām ļoti labu spēli,” teica Vilkoits. “Grūti spriest par baltkrievu noskaņojumu, bet mums izdevās realizēt savu plānu, pieturējāmies pie taktiskā uzdevuma, nezaudējām kontroli, kad spēle noritēja mūsu zonā.
Prieks, ka spējām mobilizēties uz noslēdzošo spēli, uzņēmāmies atbildību par notikušo, izdarījām pareizos secinājumus un viss notika tā, kā gribējām.”
Latvijas izlase ierindojās ceturtajā vietā sešu komandu konkurencē jeb 14. vietā pasaulē, kas ir sliktākais rezultāts pēdējo 16 gadu laikā. “Ir daudz faktoru, kāpēc turnīrs neizvērtās veiksmīgs, taču nevienam nevaru kaut ko pārmest, visi atdeva maksimālo, lai komanda nospēlētu labi. Tāds ir sports, citas komandas arī progresē un grib uzvarēt. Uzskatu, ka labi uzbrukumām un labi aizsargājāmies, veidojām momentus, taču noslēguma fāzē pietrūka asuma,” uzskata Raimonds Vilkoits.
Latvijas izlases sastāvs bija ļoti jauns un tas ir viens no faktoriem, kas ietekmēja rezultātu, piekrita treneris: “Sastāvs tāds bija objektīvi, nevar teikt, ka kādam tika dota avansā iespēja. Treneri (Kārlis Zirnis un Frensiss Anzelone nāk no Ziemeļamerikas ), ar svaigu skatu. Tie, kuri atlasē sevi parādīja labāk, tie arī spēlēja.”
Nevienu spēlētāju pozitīvā ziņā viņš nevēlējās izcelt un tāpat arī kritikas bultas nešāva. Lielāks pienesums punktu izteiksmē tika gaidīts no Rīgas “Dinamo” uzbrucējiem Daniela Bērziņa (2+1) un Emīla Ģēģera (0+2), kuri komandai pievienojās novēloti, jo kluba rindās aizvadīja spēles KHL.
“Grūti spriest, vai būtu citādāk, ja Ģēģeris un Bērziņš pievienotos komandai sagatavošanās posma sākumā. Situācija bija tāda, kāda bija, mēs tai adaptējāmies un ne par ko nesūdzējāmies,” teica Vilkoits.
“Līderis ne vienmēr ir punktu mašīna, viņi deva pienesumu arī citos veidos. Protams, gribētos rezultatīvāku spēli no visiem, bet katram ir jādod pienesums un viņi darīja pareizas lietas,
centās, līdera īpašību trūkumu nevar akcentēt. Ne vienmēr ir tā, kā esi ieplānojis.”
Vilkoitam ir tikai 28 gadi un šis bija viņa pirmais turnīrs izlasē trenera ampluā: “Šī bija lieliska pieredze, pirmkārt, strādāju ar diviem profesionāliem treneriem, redzot attieksmi un ieguldīto darbu, arī pats maksimāli palīdzēju. Čempionātā atmosfēra superīga, ieguvu pieredzi, kā atsevišķās situācijās reaģēt un uzvesties. Kā veidot komandu un spēli no tāda cita skata – vairāk ziemeļamerikāniska, kā to visu salikt kopā. Esmu priecīgs, ka bija iespēja strādāt ar komandu.”
Vēl pirms deviņiem gadiem viņš pats spēlēja U-20 izlasē pasaules čempionātā. “Protams, to labi atceros. Čempionāts notika Kanādā un pirmā spēle bija pret mājiniekiem. Tā atstāja lielu iespaidu uz mani, skatu uz hokeju.”
