Aksels Rēcs: Merkeles grūtās dienas 2
Vācijas kanclere Angela Merkele saņem daudz kritikas, viņas reitingi krietni kritušies. Pēc desmit gadiem amatā šobrīd politiskie komentētāji jautā – vai Merkele drīz atkāpsies vai viņas valdība tiks gāzta?
Nopietnāka viņas problēma ir bēgļu krīze. 2015. gadā slavens kļuva Merkeles teiciens: “Mēs tiksim galā.” Daudzi vācieši Minhenes stacijā sagaidīja vilcienus ar bēgļiem, turot lozungu “Laipni lūgti”. Tomēr daudziem pilsoņiem jau sen šķiet, ka svešnieku ir par daudz, īpaši tas vērojams Austrumvācijā. Tur dibināja PEGIDA kustību, kas tagad rīko protestus pret Vācijas islamizāciju. Cilvēki skandina: “Mēs esam tauta!” Tas ir lozungs no atmodas laika pretestības pret komunistiem. Bet daudzus šīs tendences neapmierina, ir arī demonstrācijas pret PEGIDA.
Var secināt, ka tauta ir sašķelta. Aptuveni miljons bēgļu, protams, ir daudz, tomēr, skatoties uz 81 miljona iedzīvotāju Vāciju, varētu arī teikt, ka nav tik traki. Vācija Eiropas vidū ir vienmēr bijusi imigrācijas zeme. Mūsdienās neviens vairs nebrīnās par uzvārdiem Šimanskis, Kovačs, de Mezjērs utt. Pēc Padomju Savienības sabrukuma bija pēdējais lielais vilnis, galvenokārt krieviski runājoši imigranti. Protams, nedrīkst aizmirst arī pašas Vācijas savulaik uzaicinātos viesstrādniekus no Spānijas, Itālijas, Turcijas, kuri sākotnēji plānoja atgriezties dzimtenē, tomēr palika Vācijā.
Taču Merkeles situāciju šie vēsturiskie fakti neatvieglo. Lai viņa zaudētu amatu, pēc konstitūcijas faktiski ir tikai divas iespējas. Vai viņa pati atkāpjas vai arī parlaments balso ar tā saucamo konstruktīvo neuzticības balsojumu. Pati viņa diez vai aizies. To varēja arī saprast no pēdējās lielās televīzijas intervijas. Konstruktīvā neuzticība nozīmētu, ka deputāti gāž valdības galvu, taču jau iepriekš ir skaidrs, kas nāks viņas vietā. Proti, koalīcijai, kurā ietilpst kristīgie demokrāti (Merkeles partija) un sociāldemokrāti, jābūt gatavai tālākajam plānam.
Žurnālisti, protams, ar šādām lietām vienmēr spekulē. Ir piesaukti vairāki potenciālie kandidāti – finanšu ministrs Volfgangs Šoible, aizsardzības ministre Urzula fon der Leijena, iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. Bet aptaujās reitingus zaudējušajai kanclerei Merkelei priekšā ir tikai finanšu ministrs Šoible, un viņam jau ir pāri 70 gadiem. Pārējie minētie pat par spīti kancleres problēmām neapsteidz Merkeli.
Pēc divām nedēļām būs vēlēšanas trijās federālajās zemēs. Vai iespējamais Merkeles partijas zaudējums paātrinātu notikumus? Tas ir maz ticami, jo ar tādu pamatojumu tam vajadzēja notikt jau sen. Merkeles valdīšanas laikā viņas partija jau zaudējusi vēlēšanās vairākās zemēs. Merkeles “melnā josla” turpinās jau kopš 2015. gada – sākās ar eiro krīzi un Grieķiju, sekoja bēgļu krīze un nesaskaņas Eiropas Savienībā. Tomēr grūtības nav bijušas iemesls, lai kanclere sāktu šaubīties.
Skatoties uz aptaujām, arvien populārāka kļūst labēja populistiskā AfD – “Alternatīva Vācijai”. AfD dibināja profesori, kuri asi kritizēja eiro. Tomēr pērn viņi brīvprātīgi partiju pameta, un virsroku ņēma ļoti konservatīvi un nacionāli spēki. Partijas popularitāti veicināja bēgļu krīze. AfD sekmes apgrūtina iespēju arī turpmāk veidot Vācijai klasiskās partiju koalīcijas no labējiem kristīgiem demokrātiem un liberāļiem vai arī kreisajiem sociāldemokrātiem un zaļajiem. Liberālā partija jau 2013. gada vēlēšanās vispār nepārvarēja piecu procentu barjeru, un pēc aptaujām tas pats liktenis to gaida arī nākamajās vēlēšanās. Īsāk sakot, Vācija sāk līdzināties citām Rietumeiropas valstīm, kur vairs nav stabilas partiju sistēmas.
