Merkele zaudē atbalstītājus 8
Vairākas pagājušajā nedēļā Vācijā veiktās iedzīvotāju aptaujas liecina, ka bēgļu krīzes dēļ sarukusi Vācijas kancleres Angelas Merkeles popularitāte. Turpinoties nepieredzēti lielam nelegālo imigrantu pieplūdumam, Vācijā sākotnējo iedzīvotāju atbalstu kara bēgļu uzņemšanai nomainījusi skepse – bažās par valsts iespējām integrēt un izmitināt visus patvēruma meklētājus.
Bēgļi ietekmē reputāciju
Pētījumu centra “Forsa” pēc žurnāla “Stern” un raidorganizācijas RTL pasūtījuma veiktā aptauja liecina, ka Merkeles popularitāte nokritusies līdz zemākajam līmenim šogad. Merkeles atbalsta reitings nedēļas laikā nokrities par trim procentpunktiem līdz 49% atzīmei. Atbalsts krities arī Merkeles Kristīgo demokrātu savienībai un tās Bavārijas partnerorganizācijai Kristīgi sociālajai savienībai. Tomēr visvairāk ticību Merkeles veidotajai politikai zaudējuši Austrumvācijas iedzīvotāji. Analītiķi uzskata, ka Merkeles reputāciju būtiski ietekmējis bēgļu jautājums, kas atšķirīgi tiek vērtēts valsts rietumos un austrumos. “Bēgļu jautājums ir būtiski pārmainījis politisko klimatu Vācijā ar ievērojamām atšķirībām starp austrumiem un rietumiem,” sacīja pētījumu centra INSA vadītājs Hermanis Binkerts. Arī sestdien publiskotā laikraksta “Der Spiegel” un vācu raidorganizācijas ZDF veiktā socioloģiskā aptauja apliecina, ka Merkele strauji zaudē vadošās Vācijas politiķes statusu. Pirmo reizi savu pilnvaru termiņa laikā viņa piekāpusies sociāldemokrātu pārstāvim, Vācijas ārlietu ministram Frankam Valteram Šteinmeieram, kurš saņēmis 67% iedzīvotāju atbalstu un kļuvis par aptaujas līderi. Merkele šajā aptaujā ieņēmusi tikai ceturto pozīciju. Tas ir sliktākais rezultāts, kopš viņa atrodas kancleres amatā, atzīmē laikraksts. Merkeli popularitātē apsteidzis arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble un Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Joahims Gauks. Savukārt ziņu aģentūra “Reuters” atzīmē, ka straujāko augšupeju popularitātes reitingā veicis Bavārijas federālās zemes premjerministrs Horsts Zēhofers, kas pārstāv Merkeles vadīto kristīgo demokrātu vietējo meitaspartiju – Kristīgi sociālo savienību. Viņa popularitāte pieaugusi par sešiem procentpunktiem. Pēdējā laikā Zēhofers bijis viens no skarbākajiem kancleres īstenotās imigrācijas politikas kritizētājiem. Sociologi norāda, ka popularitātes kritums skaidrojams ar Vācijas kancleres pārāk sparīgajiem centieniem risināt imigrācijas krīzi, ļaujot valstī nekontrolēti ieplūst tūkstošiem imigrantu no Sīrijas. Un ar situāciju, kādā Vācija nonāca pēc tam, kad tajā ieradās rekordliels patvēruma meklētāju skaits. Tiek prognozēts, ka Vācijai šogad nāksies uzņemt pat miljonu patvēruma meklētāju. Sabiedrības atbalsts, turpinot palielināties ieceļotāju skaitam no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, var mazināties, uzskata eksperti. ZDF aptaujas rezultāti liecina, ka Vācijas iedzīvotāji arvien kritiskāk vērtē iespēju sekmīgi integrēt lielo patvērumu meklētāju skaitu. Tikmēr Merkele, neskatoties uz pieaugošo kritiku un lejupslīdošajiem reitingiem, ir pārliecināta, ka Vācija tiks galā ar šo izaicinājumu. Iknedēļas uzrunā Vācijas iedzīvotājiem, kas tika veltīta 3. oktobrī gaidāmajām 25. gadadienas Vācijas atkalapvienošanās svinībām, viņa aicināja vāciešus atjaunot valsts atkalapvienošanās garu, kāds tika izjusts 1990. gadā, lai šodien risinātu izaicinājumu integrēt simtiem tūkstošiem bēgļu un imigrantu.
Kancleri apsūdz morālā imperiālismā
Masveida bēgļu pieplūdumu un tam sekojošo robežkontroles atjaunošanu skarbi kritizēja arī vairāki Vācijas politiķi. Asus vārdus Merkelei veltīja vairāku Vācijas federālo zemju ministri, vainojot viņu vienpusēja lēmuma pieņemšanā, nerēķinoties ar resursiem, kas ir zemju rīcībā. Pagājušajā nedēļā sarunās ar federālo zemju līderiem, kas ilga vairākas stundas, Merkele apsolīja samilzušās bēgļu krīzes risināšanai piešķirt papildu līdzekļus līdz četriem miljardiem eiro, vēsta raidorganizācija “DW”. Merkele, kas nepārtraukti ir apelējusi pie Eiropas solidaritātes, saņēmusi asu kritiku no tā dēvētā Višegradas četrinieka. Tomēr skarbākos vārdus Merkeles politikai veltījis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš Vācijas kancleri apsūdz morālā imperiālismā un centienos uzspiest savu atvērtās Eiropas Savienības redzējumu visam dalībvalstu blokam. “Es neapšaubu Vācijas tiesības definēt savus morālos pienākumus. Viņi var izlemt, vai viņi uzņem katru bēgli vai ne, [bet] tam būtu jābūt obligāti tikai viņiem,” uzsvēra Orbāns. Citu Eiropas valstu līderi līdz šim vairījušies atklāti kritizēt Merkeles lēmumu par masveida Sīrijas bēgļu uzņemšanu, tomēr pagājušajā nedēļā notikušajā ārkārtas Eiropas Savienības līderu samitā Donalds Tusks lika manīt, ka atvērto durvju politika nav bijis pareizais risinājums un tā ir jāmaina. Visticamāk, Vācijai nāksies atbildēt par vienpusēji lauzto Dublinas līgumu, kas paredz patvēruma pieprasījumu izskatīšanu pirmajā ES valstī, kurā viņi ierodas. Eiropas Komisija ir sākusi soda procedūras pret deviņpadsmit dalībvalstīm, kas nepareizi īstenojušas bloka patvēruma noteikumus, tostarp Vāciju.
