Merkele un Putins atvadās vēsi: Navaļnijs paliek cietumā, bet “Nord Stream 2” tuvu nobeigumam 27
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piektdien atvadu vizītē Maskavā bija ieradusies Vācijas kanclere Angela Merkele, taču viņas aicinājumu atbrīvot Kremļa kritiķi Alekseju Navaļniju Krievijas prezidents Vladimirs Putins noraidīja, atzīmējot, ka viņa cietumsods neesot saistīts ar politiku.
Navaļnijs par sankcijām pret Krievijas oligarhiem
Sešpadsmit gados, ko Merkele pavadījusi kanclera amatā, viņa ar Putinu uzturējusi dialogu, neraugoties uz saspringtajām attiecībām gan kiberuzbrukumu, gan Ukrainas un Sīrijas konfliktu dēļ.
Šā gada jūnijā ES valstu vadītāju vairākums noraidīja Vācijas un Francijas ierosmi atsākt ES un Krievijas virsotņu apspriedes. Pēdējais samits starp ES līderiem un Putinu notika 2014. gadā.
Merkele paredz atkāpties no kancleres amata pēc vēlēšanām septembrī, un viņas vizīte sakrita ar pirmo gadskārtu kopš Navaļnija saindēšanas, kas nopietni sarežģīja Vācijas un Krievijas attiecības. Navaļnijs atveseļojās Vācijā, kur ārsti un militārie eksperti secināja, ka viņš saindēts ar kaujas ķīmisku vielu. Maskava noraida šo apsūdzību, uzskatot to par nomelnošanas kampaņu no Rietumu puses.
Pēc atgriešanās Krievijā Navaļnijs tika apsūdzēts it kā agrāk veiktā finanšu nodarījumā un ieslodzīts. Preses konferencē pēc sarunām Merkele teica, ka atkal pieprasījusi Putinam atbrīvot Navaļniju, taču Krievijas prezidents paziņojis, ka “šis subjekts” neesot notiesāts par politiskām aktivitātēm, bet par “nodarījumu pret ārzemju partneriem”.
Atklātā vēstulē, kas publicēta vairākos Rietumu laikrakstos, Navaļnijs aicina rietumvalstu politiskos līderus iedarbīgāk vērsties pret globālo korupciju un ieviest personiskas sankcijas pret oligarhiem, kas pietuvināti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Novēlotas sankcijas pret Maskavu
Britānija un ASV paziņojušas par jaunu sankciju ieviešanu pret vairākām Krievijas izlūkdienesta amatpersonām, kas atbildīgas par Navaļnija saindēšanu.
Vašingtona arī uzlikusi sankcijas vēl vairākām Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar gāzesvada “Nord Stream 2” būvi. Eksperti atzīmē, ka ASV rīcība ir novēlota, jo gāzesvads esot gandrīz pabeigts un stāšoties ierindā vēl šogad, ja darbus neaizkavēs laikapstākļi Baltijas jūrā.
Attiecības starp Merkeli un Putinu, diviem visilgāk pie varas esošajiem Eiropas līderiem, pasliktinājās 2014. gadā, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas apgabalu un iebruka Donbasā, izraisot Rietumu nosodījumu un sankcijas.
Pēc Putina teiktā, vēl esot atlicis ieguldīt tikai 15 kilometrus cauruļu. ASV un vairāku citu valstu ieskatā, gāzesvads “Nord Stream 2” vairos Eiropas atkarību no Krievijas enerģijas piegādes un pasliktinās Ukrainas ekonomisko situāciju, apejot Kijevu kā tranzīta valsti.
Merkele mudināja Putinu pagarināt Krievijas gāzes tranzīta līgumu ar Ukrainu, kas beidzas 2024. gadā. Krievijas prezidents paziņoja, ka Maskava plānojot pildīt tās saistības par gāzes tranzītu caur Ukrainu un esot gatava pagarināt vienošanos, bet tas vēl esot “detalizēti jāapspriež”.
Eksperti uzskata, ka pēc gāzesvada “Nord stream 2” pabeigšanas Kremlis varēs ieņemt vēl nepiekāpīgāku nostāju un diktēt Eiropai savus noteikumus.
Vācija pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā 2011. gadā nolēma pakāpeniski slēgt savas AES, tāpēc Vācijas enerģētikā notiek būtiskas izmaiņas, ko vēl sarežģī pasaules pievēršanās zaļajai enerģijai.
Kijevā notiek Krimas konference
Polijas Starptautisko attiecību institūta direktors Slavomirs Dembskis, kurš ieradies Kijevā uz Krimas konferenci, uzskata, ka, pateicoties Vācijai, Putins spējis īstenot Kremļa interesēm atbilstošu politiku Eiropā, panākot gāzesvada “Nord Strem 2” pabeigšanu.
Viņaprāt, nesenā ASV un Vācijas vienošanās, lai gan deklarē zināmas garantijas Ukrainai, ir tikai politisks paziņojums, kas iederas Putina viedoklī par Ukrainu.
“Putins uzskata Krimas aneksiju par savu panākumu, tāpēc Ukrainai visās starptautiskās apspriedēs jāuzsver Krimas aneksijas neatzīšanas politikas svarīgums,” teica Dembskis.
Viņš piebilda, ka Ukrainas valdībai par to jārunā arī ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kurš vārdos atbalsta Ukrainu, taču uz Ukrainai svarīgo Krimas konferenci, kam jākļūst par brīvās pasaules apņēmības simbolu Krimas okupācijas neatzīšanai, atsūtījis mazpazīstamu politiķi.
Polijas eksperts uzskata, ka Krimas konferencē vajadzēja piedalīties ASV viceprezidentei Kamalai Harisai, kuru uzskata par iespējamo nākamo ASV prezidenti. Viņaprāt, tas būtu signāls Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka ASV ilgtermiņā atbalsta Ukrainas neatkarību un teritoriālo vienotību.
Daži analītiķi uzskata, ka Krievijai ir izdevīgi, ka Ukrainā Hantera Baidena korupcijas lieta ir atvērta, jo, kamēr Ukraina grib sodīt Baidena dēlu, ASV prezidents varētu nepievērsties Ukrainai.
Vācijas kanclere Angela Merkele vakar bija ieradusies īsā vizītē Kijevā, kur tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Berlīne atbalsta Kijevu tās konfliktā ar prokrieviskajiem separātistiem Donbasā, taču Merkele likusi Ukrainai vilties, neapturot gāzesvada “Nord stream 2” celtniecību.
Zelenskis to novērtējis kā “pragmatisku, taču pārāk piekāpīgu nostāju”. Krimas konferencē paredzēts apspriest Krimas okupācijas radītās problēmas un aneksijas sekas, tajā skaitā humāno situāciju pussalā, Krievijas represijas un cilvēktiesību pārkāpumus pret vietējiem iedzīvotājiem.
