Merkele un Obama brīdina par bīstamu konflikta saasinājumu Ukrainā 4
ASV prezidents Baraks Obama un Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien, 22.augustā, brīdināja, ka Krievija izraisa “bīstamu saasinājumu” konfliktā Ukrainā ar savu militāro klātbūtni un apšaudēm valsts austrumos.
Telefona sarunā ar Merkeli Obama sacīja, ka konflikts “ir turpinājis saasināšanos”, kopš jūnijā Ukrainā virs prokrievisko nemiernieku kontrolētas teritorijas tika notriekta Malaizijas nacionālās lidsabiedrības “Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīna.
Rietumi apsūdz separātistus par lidmašīnas notriekšanu un Krieviju par separātistu atbalstīšanu un apbruņošanu, savukārt Krievija par 298 cilvēku nogalināšanu apsūdz Ukrainu.
Obama un Merkele “vienojās, ka Krievija, iesūtot konvoju Ukrainā bez Ukrainas apstiprinājuma, ir veikusi tālāku provokāciju un Ukrainas suverenitātes un teritoriālās nedalāmības pārkāpumu”, par sarunas gaitu informēja Baltais nams.
“Viņi pauda bažas, ka liels skaits Krievijas karavīru uz Ukrainas robežas, Krievijas militārā personāla klātbūtne Ukrainā un Krievijas veiktā Ukrainas teritorijas apšaudīšana rada bīstamu saasinājumu,” teikts Baltā nama paziņojumā.
Paziņojums ir daļa no Rietumu paustā nosodījuma Krievijai par desmitiem kravas automašīnu ar pretrunīgi vērtīgo humāno palīdzību, kas iebrauca Ukrainas teritorijā un devās uz nemiernieku kontrolēto Lugansku, ko Ukraina nosodīja kā invāziju.
Obama un Merkele “piekrita, ka ir obligāti, lai Krievija izved savu konvoju no Ukrainas teritorijas, pieņem nosacījumus, par kuriem iepriekš vienojās ar Ukrainu un Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju saistībā ar jebkādiem humānās palīdzības konvojiem Ukrainā, un mazina situācijas saasinājumu”.
“Viņi arī uzsvēra divpusēja pamiera, ko pavada robežas slēgšana un iedarbīga robežas uzraudzība, nozīmi,” norādīja Baltais nams.
Eiropas Savienība un ASV pieprasīja Krievijai nekavējoties izvest konvoju, par kuru valda bažas, ka tā mērķis ir sniegt atbalstu nemierniekiem.
ASV brīdināja Krieviju par tālākām sankcijām, bet Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome pauda bažas, ka konvoja nosūtīšana var vēl vairāk saasināt situāciju četrus mēnešus ilgušajā konfliktā.
ANO Drošības padome pēc Lietuvas prasības sanāca uz ārkārtas sēdi, tomēr Krievija uzsvēra, ka palīdzība ir ārkārtīgi nepieciešama. Tā apsūdzēja Ukrainu par maldinošas taktikas izmantošanu.
Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins sacīja, ka palīdzība, tostarp elektrības ģeneratori, cukurs, tēja un bērnu pārtika, ir ārkārtīgi nepieciešama, kā arī uzsvēra, ka militāru mērķu piegādēm nav.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fo Rasmusens nosauca Maskavas lēmumu par Ukrainas krīzes saasinājumu, kas “var novest pie tālākas Krievijas izolācijas”.
Apmēram 280 kravas automašīnas nedēļu gaidīja pie Ukrainas robežas, kamēr Krievija centās pierādīt, ka tā ir ļoti nepieciešama palīdzība civiliedzīvotājiem Ukrainas austrumos.
Tomēr pēdējo dienu laikā mašīnas sāka iebraukt Ukrainā un līdz piektdienas vakaram tās visas sasniedza Lugansku, kas jau vairākas nedēļas ir bez ūdens un elektrības apgādes, un sāka izkraušanu, vēstīja Krievijas valsts televīzijas kanāli.
ANO amatpersonas Drošības padomes sēdē Ņujorkā informēja, ka pārbaude ir veikta tikai 34 no 280 kravas automašīnām.
Pirmās kravas automašīnas Ukrainas robežas pusē sagaidīja nemiernieki mikroautobusos.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefona sarunā ar Merkeli, kas sestdien dodas uz Ukrainu, paziņoja, ka tālāka kravu piegādes atlikšana būtu nepieņemama.
