Merkele prasa Putinam skaidrot Krievijas karavīru atrašanos Ukrainā 10
Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien telefonsarunā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam paziņojusi, ka ir nepieciešams izskaidrot ziņojumus par Krievijas karavīru parādīšanos Ukrainas teritorijā, teikts kancleres administrācijas paziņojumā.
“Ir jāsniedz paskaidrojumi par ziņojumiem par Krievijas karavīru klātbūtni Ukrainas teritorijā,” paziņoja Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts. Uz Krieviju gulstas “galvenā atbildība Austrumukrainas konflikta deeskalācijas lietā, un tai ir jāievēro savas robežas”.
Ukrainas austrumos Doņeckas apgabala Novoazovskas pilsētu ieņēmis Krievijas karaspēks, trešdien vakarā Ukrainas Piektā kanāla ēterā paziņoja Ukrainas armijas bataljona “Dņepra-1” 5.īpašās rotas “Doņecka” komandieris Volodimirs Šilovs.
Arī laikraksta “The New York Times” korespondents Novoazovskā Endrū Kreimers ziņo, ka Ukrainā iebrucis Krievijas karaspēks.
Neizturot Krievijas tanku, artilērijas un kājnieku spiedienu, Ukrainas karavīri otrdien bijuši spiesti Novoazovsku pamest, vēsta izdevums.
Ukraina pirmdien paziņoja, ka tā valsts austrumos sagūstījusi desmit Krievijas Bruņoto spēku karavīrus. Avots Krievijas Aizsardzības ministrijā vēlāk paskaidroja, ka desantnieki “nejauši” iemaldījušies Ukrainas teritorijā.
Putins otrdien žurnālistiem skaidroja, ka nav saņēmis oficiālu armijas ziņojumu par šo incidentu, bet ka karavīri varējuši nejauši nonākt kaimiņvalsts teritorijā, veicot robežas patrulēšanu.
Vairāki opozīcijas mediji ziņojuši par Pleskavas apgabalā slepus sarīkotām divu desantnieku bērēm, minot, ka viņi nogalināti kaujās Ukrainas austrumos.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par “zaļajiem cilvēciņiem”. Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem – Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
