Merkele pirmo reizi apmeklēs Aušvicas nāves nometni 0
Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmo reizi apmeklēs nacistu koncentrācijas un iznīcināšanas nometni Aušvicā-Birkenavā, aģentūru LETA informēja Polijas vēstniecība Latvijā.
Tā būs pirmā Merkeles vizīte memoriālā kopš stāšanās amatā pirms 14 gadiem un trešā esošā Vācijas valdības vadītāja vizīte.
Vizīte notiek pirms nometnes atbrīvošanas 75.gadadienas. Vācijas kancleri pavadīs Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Vizīte notiks par godu Aušvicas-Birkenavas fonda 10.gadadienai. Fonds tika dibināts 2009.gadā, lai rūpētos par memoriālu, kas iekļauj sevī bijušās nacistiskās Vācijas koncentrācijas un iznīcināšanas nometnes teritoriju un ēku paliekas, kas šobrīd atrodas Aušvicas-Birkenavas muzeja Osvencimā aprūpē.
Vizītes priekšvakarā Merkele paziņoja, ka cīņa pret antisemītismu un visa veida naida formām ir viņas valdības prioritāte.
Merkele arī apsolīja, ka viņas valdība ir apņēmusies panākt, ka ebreju dzīve plaukst Vācijā.
Vācu koncentrācijas nometne “Aušvica”, kura tika izveidota 1940.gadā, bija paredzēta poļu politieslodzītajiem. Laika gaitā līdz ar Aušvicas II-Birkenavas izbūvi un pievienošanu objektam nometne kļuva par vienu no galvenajām Eiropas ebreju iznīcināšanas vietām un holokausta simbolu. Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas un nāves nometnē nacisti noslepkavoja ap vienu miljonu ebreju. Lielākajās upuru grupās bija arī poļi, čigāni un padomju karagūstekņi.
Pēc Polijas lūguma UNESCO Pasaules mantojuma komitejā 2007.gadā tika pieņemta Aušvicas koncentrācijas nometnes palieku oficiālā starptautiskā nosaukuma maiņa uz “Aušvica-Birkenava. Nacistiskās Vācijas koncentrācijas un nāves nometne (1940-1945)”. Polijas pieprasījuma pamatā bija vēstures sagrozīšana ārvalstu medijos, kuri netieši norādīja vai tiešā veidā nosauca bijušās nacistiskās Vācijas nometnes par “poļu nāves nometnēm”.
Pirms UNESCO lēmuma notika plaši izvērstas konsultācijas un Polijas aktīva diplomātiskā kampaņa.
2013.gada oktobrī Polijas diplomātijas centienu rezultātā Starptautiskā holokausta piemiņas alianse (IHRA) pieņēma darba definīciju “holokausta vēstures sagrozīšana un noliegšana”, saskaņā ar kuru frāzes “poļu nometnes” izmantošana tika dēvēta par vienu no vēstures sagrozīšanas veidiem.
2017.gad IHRA aicināja pārtraukt tādu kļūdainu jēdzienu kā “poļu nometnes” vai “poļu nāves nometnes” lietošanu publikācijās un publiskajā runā par to, ka nacistiskā Vācija iznīcināja ebrejus okupētās Polijas teritorijās Otrā pasaules kara laikā.
Katru gadu Polija nacisma upuru piemiņas saglabāšanai tērē gandrīz 70 miljonus zlotu (16,3 miljonus eiro).
