Konflikta gadījumā NATO aizstāvēs Baltijas valstis 3
Vācijas kanclere Angela Merkele asi nosodījusi Krieviju par iejaukšanos Austrumeiropas valstu lietās, kas cenšas veidot ciešākus sakarus ar Eiropas Savienību.
Intervijā vācu avīzei “Die Welt” Merkele paziņoja, ka Krievija “rada problēmas” Moldovai, Gruzijai un Ukrainai. “Nedrīkst pieļaut Krievijas veiktā Ukrainas teritoriālās vienotības pārkāpuma pastāvēšanu,” teica Merkele līdz šim asākajā Kremļa politikas kritikā, Vācijas kanclerei zaudējot ticību prezidenta Putina spējai “atbilstoši novērtēt” situāciju, ziņo raidsabiedrība BBC. Ar diplomātiska un ekonomiska spiediena metodēm Krievija cenšas panākt Moldovas, Gruzijas un Ukrainas, kas parakstījušas asociācijas līgumus un tirdzniecības vienošanās ar ES, iesaistīšanu tā dēvētajā Eirāzijas muitas savienībā, ko no nākamā gada janvāra paredzēts pārdēvēt par Eirāzijas ekonomisko savienību, lai gan tā apvieno tikai trīs valstis – Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu. “Moldova, Gruzija un Ukraina ir trīs Eiropas Savienības austrumu kaimiņvalstis, kas ir pieņēmušas suverēnus lēmumus parakstīt asociācijas vienošanās ar ES,” teica Merkele. “Krievija rada problēmas visām trim šīm valstīm,” paziņoja Vācijas kanclere, norādot uz iesaldētajiem konfliktiem separātiskajos Piedņestras, Abhāzijas un Dienvidosetijas apgabalos, kā arī Krievijas iejaukšanos Austrumukrainā. Pirms nedēļas Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja “stratēģiskas partnerības” vienošanos ar Abhāzijas apgabalu, kas atšķēlies no Gruzijas, izraisot asu kritiku NATO un ES aprindās. Paužot neapmierinātību ar proeiropeisko partiju uzvaru parlamenta vēlēšanās Moldovā, Maskava aizliegusi Moldovas vīnu, augļu un dārzeņu importu. Savā intervijā Merkele arī apsūdzēja Maskavu centienos padarīt Rietumu Balkānu valstis ekonomiski un politiski atkarīgas no Krievijas, lai atgūtu Maskavas ietekmi reģionā. Merkele pauda pārliecību, ka “Eiropas kopējā atbilde uz Krievijas darbībām ir pareiza”, atgādinot, ka Krievija ir pārkāpusi pašas parakstītos starptautiskos līgumus par Ukrainas robežu garantēšanu. “Fakts, ka Krievija pārkāpusi Ukrainas teritoriālās vienotības un suverenitātes garantijas, kas juridiski nostiprinātas 1994. gada Budapeštas memorandā, nevar palikt bez sekām,” sacīja Merkele.
Vācijas kanclere aizstāvēja savu lēmumu NATO apspriedē 2008. gadā neiekļaut Ukrainu un Gruziju ceļakartē dalībai aliansē, bet apstiprināja NATO apņēmību aizsargāt dalībvalstis Austrumeiropā, piemēram, Poliju un Baltijas valstis. “Nav pamata runāt par karu Baltijas reģionā,” teica Merkele, “taču neatkarīgi no tā NATO līguma 5. pants, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visai aliansei, ir spēkā.” “Mēs esam uzņēmušies Baltijas gaisa telpas aizsardzību, izveidojuši ātrās reaģēšanas spēkus un kopā ar poļiem un dāņiem veidojam vienotu komandcentru Ščecinā,” sacīja Merkele.
