Merkele: Krievija Ukrainā virsroku negūs 6
Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien aicināja Rietumvalstis nezaudēt cerību, iespējams, ilgajā cīņā ar Krieviju par Ukrainu, tomēr solīja, ka Kremlis “negūs virsroku”.
Krievijas lēmums martā anektēt Ukrainas Krimas pussalu “lika apšaubīt visu Eiropas miermīlīgo kārtību, un tas ir turpinājies, Krievijai izmantojot savu ietekmi, lai destabilizētu situāciju Ukrainas austrumos,” Merkele sacīja pēc dalības Brisbenā notiekošajā G20 samitā.
Rietumvalstu līderi, tostarp ASV prezidents Baraks Obama un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons Austrālijā notikušajā samitā uzsvēra savu apņēmību iegrožot Krieviju, sarunās asi kritizējot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš svētdien aizlidoja no Austrālijas, nepaliekot uz dalībnieku oficiālajām pusdienām un samita noslēguma paziņojumu.
Septiņus mēnešus ilgajās cīņās Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši vairāk nekā 4000 cilvēku, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas dati. Rietumvalstis apsūdz Krieviju par krīzes saasināšanu, sniedzot atbalstu separātistiem Ukrainas austrumos, ko Kremlis noliedz.
“Kurš būtu domājis, ka 25 gadus pēc [Berlīnes] mūra krišanas, pēc Aukstā kara beigām, pēc Eiropas sašķeltības beigām un pasaules sašķeltības uz pusēm beigām kaut kas tāds varētu notikt pašā Eiropas sirdī?” retoriski savā runā Sidnejā jautāja Vācijas kanclere.
“Vecajai domāšanai, domāšanai ietekmes teoriju izteiksmē, kur tiek pārkāptas starptautiskās tiesības, nedrīkst ļaut gūt virsroku. Esmu pārliecināta, ka tā negūs virsroku,” Merkele uzsvēra.
Vācijas kanclere, kurai bija garas sarunas ar Putinu G20 samita laikā, norādīja, ka Rietumvalstis smagi strādā, lai rastu diplomātisku konflikta risinājumu, tomēr vienlaikus ir arī apņēmušās ekonomikas sankcijas pret Krieviju.
Eiropas Savienība, ASV un Austrālija ir noteikusi stingrākās sankcijas pret Krieviju kopš Padomju Savienības sabrukuma.
Merkele, kas uzauga komunistiskajā Austrumvācijā, norādīja, ka Rietumi varētu izmantot pagātnes mācības par to, kā veidot sarunas ar Krieviju.
“Mums ir jāapbruņojas ar nepieciešamo pacietību grūtajai cīņai,” viņa sacīja. “Mana personīgā pieredze no Vācijas Demokrātiskās Republikas ir tāda, ka nevajag zaudēt cerību pārāk ātri,” piebilda Vācijas kanclere.
“Lielākais drauds ir tas, ka mēs ļaujam sevi sašķelt, sadalīt, ka starp mums tiks iedzīts ķīlis,” viņa teica.
