Merkele: “Islāma valsts” kaujinieki ir “piesmējuši” Vāciju 14
Vācijas kanclere Angela Merkele savas ikgadējās preses konferences laikā ceturtdien atzinusi, ka “Islāma valsts” kaujinieki, kas izlikušies par patvēruma meklētājiem, ir “piesmējuši” Vāciju.
Tomēr vienlaikus Merkele uzsvēra, ka Vācija stāsies pretī “naidam un bailēm”, ko teroristi cenšas izraisīt. Viņa arī kategoriski noraidīja iespēju atteikties no līdzšinējās liberālās imigrācijas politikas.
Kanclere preses konferencē atkārtoja arī saukli “Mēs to varam” (“Wir schaffen das”), kas kļuva par klišeju pērn, kad viņa faktiski atvēra Vācijas robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai.
Kanclere norādīja, ka islāma ekstrēmisti “vēlējās sagraut mūsu kopienas izjūtu, mūsu atvērtību un mūsu gatavību palīdzēt cilvēkiem, kam tas nepieciešams. Mēs to stingri noraidām”.
Viņa uzsvēra, ka Vācija pašreizējo krīzi pārvarēs, “turoties pie saviem principiem”.
Skaidrojot savu lēmumu neattiecināt uz sīriešiem līdzšinējos ES patvēruma politikas principus jeb tā dēvēto Dublinas kārtību, kas nosaka, ka patvērums jāpieprasa pirmajā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, kuru iespējamais bēglis sasniedzis, Merkele paziņoja, ka rīkojusies “saskaņā ar savām zināšanām un sirdsapziņu”.
“Es joprojām šodien esmu pārliecināta, ka mēs to spējam paveikt. Tas ir mūsu vēsturiskais pienākums, un tas ir vēsturisks izaicinājums globalizācijas laikmetā,” paziņoja kanclere. “Pēdējo 11 mēnešu laikā mēs jau esam sasnieguši ļoti, ļoti daudz.”
Imigrantu, tostarp vairāku patvēruma meklētāju, pastrādātie asiņainie noziegumi, kas pagājušajā nedēļā satricināja Vāciju, lika Merkelei pārtraukt savu atvaļinājumu un sarīkot parasti rudenī notiekošo ikgadējo preses konferenci agrāk.
Merkele preses konferencē iepazīstināja ar deviņu punktu plānu drošības situācijas uzlabošanai. Cita starpā paredzēts paātrināt noraidīto patvēruma meklētāju deportēšanu un izveidot “agrās brīdināšanas sistēmu” patvēruma meklētāju vidū esošo personu radikalizācijas savlaicīgai konstatēšanai.
Kanclere arī norādīja, ka cīņā ar terorismu tiks “integrēta” armija.
Paredzēts arī izveidot galveno informācijas drošības pārvaldi, kas kontrolētu iespējamo teroristu saziņu un spētu atšifrēt kodētus ziņojumus.
Merkele pauda apņēmību panākt, lai visā Eiropā likumi, kas regulē ieroču apriti, tiktu padarīti vēl stingrāki un lai tiktu nodrošināta lielāka kontrole pār darbībām tīmeklī.
Viņa uzsvēra, ka notikušais ir pārbaudījums ne vien Vācijai, bet arī visai Eiropai, kā arī to, ka valstij ir jāatgūst pilsoņu uzticība.
Vienlaikus kanclere atzina, ka ļaudīm esot jāpieņem fakts, ka daudzi “Islāma valsts” kaujinieki ir iekļuvuši Eiropā.
Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka Eiropa atrodas karastāvoklī ar “Islāma valsti”, bet ne ar islāmu.
Tikmēr opozīcijā esošās partijas, kā arī dumpinieki pašas Merkeles vadīto konservatīvo rindās pēc pagājušās nedēļas teroraktiem atkal arvien skaļāk sākuši apsūdzēt kancleri par valsts pakļaušanu nekontrolētās imigrācijas radītajiem draudiem.
Lai gan pēc nelegālo imigrantu skaita samazināšanās, pateicoties tā dēvētā Balkānu maršruta slēgšanai, Merkeles un viņas vadīto kristīgo demokrātu (CDU) popularitāte pēc ievērojamā krituma pagājušā gada nogalē atkal bija stabilizējusies, pagājušās nedēļas terorakti atkal izsaukuši bažas, ka pozīcijas varētu nostiprināt pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD).
Tas vairo spekulācijas par iespējamo konservatīvo līdera maiņu, taču uz jautājumu, vai nākamā gada rudenī gaidāmajās vēlēšanās viņa startēs uz ceturto pilnvaru termiņu kanclera amatā, Merkele atbildēt atteicās.
