Plūst visam līdzi un izmantot katru iespēju. Saruna ar dziedātāju Samantu Tīnu 0
Jau pavisam drīz skatītājus atkal priecēs iemīļotais stāsts par trim brašajiem vella kalpiem – šoreiz gan nevis kino bildēs, bet dzīvās mūzikas skaņās, jo apvienības “Muzikālais teātris 7” desmitajā gadskārtā tapis brīvdabas izrādes “Vella kalpi” atjaunojums, kas jaunās skaņās un sastāvā Latviju apceļos no 25. jūlija līdz 23. augustam. Pirmoreiz karstasinīgās vella kalpa līgavas Annas lomā iejutīsies dziedātāja Samanta Tīna.
Samanta uzskata, ka mūsdienās skatuves māksliniekiem jāprot ne tikai profesionāli dziedāt, dejot un labi izskatīties, bet arī ātri ielēkt jaunās lomās. Dziedātājs, kurš sevi vēlas dēvēt par izpildītāju, patiesībā iejūtas citā tēlā ik dziesmā, ko izpilda, – šo mācību Samanta guvusi jau pirms vairākiem gadiem savā pirmajā veiksmīgajā uznācienā plašākai publikai – televīzijas šovā “O!Kartes akadēmija”, kurā viņa guva uzvaru. Nu jau pie nemitīgi jauniem skatuves uzdevumiem un pārvērtībām dziedātāja pieradusi. Februārī Samanta jau trešo reizi guva kārtējo augsto vietu Eirovīzijas nacionālajā atlasē, bet pavasarī paguva pārliecinoši startēt atdarināšanas šovā “Izklausies redzēts”. Vēl aizvadītās nedēļas sākumā viņa atgriezās no Baltkrievijā notiekošā grandiozā jauno izpildītāju konkursa “Slāvu bazārs” Vitebskā, ko idejiski varam uzskatīt par “Jaunā viļņa” lielo brāli. Līdztekus Samanta gatavojas kārtējam uznācienam vērienīgā Lietuvas televīzijas talantu šovā, bet darbdienas tikmēr aizvada intensīvos “Vella kalpu” mēģinājumos.
Vēl pirms diviem gadiem Samanta pati bija starp “Slāvu bazāra” konkursantiem un izcīnīja konkursā pirmo vietu, dziedot latviešu tautasdziesmu “Auga, auga rūžeņa”, bet šoreiz festivāla rīkotāji aicināja dziedātāju kļūt par žūrijas dalībnieci kopā ar Krievijas, Bulgārijas, Kazahstānas, Ukrainas, Lietuvas un citu valstu pārstāvjiem, tostarp arī Eirovīzijas konkursa uzvarētāju Aleksandru Ribaku.
“Pērn man bija gods būt mazo dziedātāju žūrijā, šogad jau vērtēju lielos,” ar lepnumu stāsta Samanta. “Pirms diviem gadiem pati kāpu uz šīs skatuves drebošiem ceļgaliem, tagad šī bija lieliska iespēja visu vērot no otras puses. Tādu gadījumu, kad kādu no dalībniekiem aicinātu atgriezties, festivāla 23 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā nav, tādēļ uztveru to kā lielu godu. Vitebskas festivāla mērogus ar mūsu “Jauno vilni” pat salīdzināt nevar – grandioza galvenā skatuve, vairākas skatuves pilsētā, krāšņi atklāšanas koncerti un pats konkurss, kurā izpildītāji neizmanto fonogrammas, bet dzied simfoniskā orķestra pavadījumā. Protams, Baltkrievija ne mirkli neļauj aizmirst, kur tu atrodies. Ir jūtams, ka valsts vadītājs visu tur stingros grožos. Mazliet pasmīnēju par faktu, ka uz atklāšanas koncertu visi “mirstīgie” nemaz netika, arī es, kaut biju konkursa žūrijā, jo nebiju veikusi nepieciešamo saskaņošanu pirms tam. Ierodoties prezidentam, visapkārt tiek nobloķētas ielas, viņš arī kā stingrs tēvs dod norādījumus Baltkrievijas pārstāvjiem konkursā.”
Samanta spriež – viens no iemesliem, lai viņu aicinātu atgriezties konkursā, bijusi viņas atmiņā paliekošā uzstāšanās, kas toreiz atšķīrusies no konkursa standarta. Toreiz žūrijas pārstāvji atzinuši – uzzinājuši, ka būs tautasdziesma, gaidījuši kaut ko garlaicīgu. “Kad esmu uznākusi uz skatuves un sākusi dziedāt, viņiem iestājusies “pauze”. Ne vārda nesapratuši, tomēr viņiem uzreiz bijis skaidrs, par ko dziedu. Protams, ne jau tikai tādēļ aicina uz Baltkrieviju – viņi ir pamanījuši manus panākumus Eirovīziju atlasēs, tas ceļ manus reitingus.”
Samantas pārliecība – ja gribi būt izpildītājs, nepietiek ar to, ka tev ir skaista balss un profesionāls dziedājums. “Svarīgs ir tavs iekšējais monologs – ko gribi pateikt, kāpēc, vienalga kādā valodā dziedi. Kad “O!Kartes akadēmijā” strādāju ar Rēziju Kalniņu, viņa teica, ka man šī iekšējā saruna, dramaturģija vienmēr bijušas svarīgas un ir izdevušās. Protams, ir jāspēj īsā laikā pārlēkt no viena stāsta, koncerta, šova uz otru. Tas nenāk viegli, ja reizē jāmācās pārdesmit dziesmas vienam projektam, bet paralēli jāapgūst pavisam cits repertuārs. Ir stress vai, kā es saku, puņķi un asaras. Beigās uz to atskaties un saproti, ka esi kļuvis tikai bagātāks.”
Šobrīd jauns izaicinājums ir dalība Lietuvas televīzijas šovā “Lietuvos balsas 2014” (Lietuvas balss), kurā Samanta izcīnījusi iespēju startēt operdziedoņa Merūna Vituļska komandā – nākamais solis būšot dziesmu duelis. Paralēli dziedātāja koncertē kopā ar savu bundzinieku, kā arī gatavojas septembrī gaidāmajam Edgara Liepiņa jubilejas koncertam.
Samanta atklāj, ka šobrīd pašai ļoti gaidīts notikums ir Nika Matvejeva dziesmas pirmatskaņojums un šogad aizsaulē aizgājušajam mūziķim veltīta videoklipa pirmizrāde – ar mākslinieku Samanta pirmoreiz sastapās televīzijas šovā “O!Kartes akadēmija”. “Ļoti vēlos parādīt viņu starptautiski zināmu, tādēļ dziesma, kurai vārdus rakstījis Guntars Račs, būs trīs valodās. Niks dziesmu rakstīja tieši man, diemžēl nepaspējām to īstenot. Vienīgais, kas man no tās palika, bija skaņas ieraksts telefonā, viņš spēlē klavieres un iedzied melodiju bez vārdiem. Priecājos, ka dziesmas ierakstā piedalīsies Ivara Cinkusa vadītais koris.”
Šobrīd lielāko daļu dziedātājas laika un spēku aizņem augustā gaidāmā muzikālā izrāde “Vella kalpi”. Tiesa, aktrises ampluā Samanta neiejūtas pirmoreiz. Viņas debija teātra izrādē bija Zigurda Neimaņa iestudētās komēdijas “Gumijas princis” uzvedumā šajā pavasarī, esot uz vienas skatuves kopā ar Jāni Skani un Raimondu Vazdiku.
“Man ļoti patika, tādēļ tagad, pieņemot piedāvājumu piedalīties “Vella kalpos”, nodomāju – kāpēc ne? Vēl jo vairāk, ja tas ir mūzikls, saistīts ar mūziku un dziedāšanu. Pēdas uz teātri ir iemītas, un šī ir laba izdevība tās padarīt dziļākas. Šāda pieredze un bagāža tikai nāk man par labu,” priecājas dziedātāja.
Samanta smej, kolēģis aktieris Gints Andžāns jokojot, ka sievietes vecumu varot izmērīt pēc redzēto “Vella kalpu” skaita. Viņa lēš, pašai esot vismaz desmit reizes. “Mana mīļākā varone – cik interesanti – vienmēr bijusi tieši Anna. Būs milzīgs gods un atbildība viņu attēlot. Izrādē pirms desmit gadiem viņu spēlēja Olga Dreģe. Katrā ziņā cilvēki man apkārt saka, ka loma man iedalīta īstā. Patiesībā man pat nav jātēlo, jo arī es esmu meitene ar stipru raksturiņu!”
Samantas teātra pieredze patiesībā sākusies jau skolas gados teātra pulciņā, tomēr viņa atzīst – kļūt par aktrisi nekad neesot sapņojusi. “Bērnībā tikai zināju, ka mana nākotne būs saistīta ar skatuvi, bet aktrises un dziedātājas profesija taču ir cieši saistītas. Protams, izpildīt dziesmu drīzāk nozīmē spēli, nevis tēlošanu. Jā, šovā “Izklausies redzēts” – tur gan es tēloju. Protams, tas bija ļoti grūti – nevis iznest dziesmu caur sevi, bet caur kādu citu, kurš jau iekarojis skatuvi. Jāpieņem visi viņa ieradumi, runas veids, jāsaprot, kādēļ viņš tā runā un domā. Man vistuvākā bija Tonija Brekstone, tomēr nevarēju pieņemt viņas paštīksmināšanos uz skatuves. Tas pilnībā neatbilst man. Tomēr man, tāpat kā viņai, patīk nopietnas, jā, varētu teikt, dramatiskas dziesmas, kur var parādīt savas vokālās spējas. Kā savulaik smējās Rēzija Kalniņa – Samantai ir tieksme visu dramatizēt. Protams, man nav problēmu arī ar lustīgām dziesmām.”
Samantas vella kalps ir dziedātājs Jānis Auzāns, un dziedātāja atzīst, ka izveidojies lielisks skatuves pāris. “Viņš, tāpat kā es, ir ļoti punktuāls. Ja nesanāk kāds pagrieziens deju solī, tad varam mēģināt ļoti ilgi, kamēr izdodas. Esam ļoti prasīgi pret sevi. Manuprāt, šī nemaz nav slikta īpašība. Mūzikā viss ir jānostrādā perfekti, tādēļ vēl nekad pati sev neesmu ielikusi desmit balles.”
Dažādu uzdevumu gūzmā Samanta atzīst – atpūtai laika neatliekot. “Esmu pateicīga par to, ko Dievs man ir ielicis šūpulī, tagad man ar to ir jātiek galā. Tas nozīmē, ka brīvdienu nav. Mūsu jūrā neesmu peldējusies jau trīs gadus. Jā, atlicināšu laiku apmeklēt “Jaunā viļņa” koncertu 24. jūlijā, vēlos satikt savus draugus un paziņas no citām valstīm. Sāp sirds, kad viņi zvana, aicina satikties, bet mans grafiks tam ir pārāk aizņemts.”
Samanta stāsta, ka viņa nav cilvēks, kas nosprauž mērķus un robežas. “Plūstu visam līdzi un izmantoju katru iespēju. Grēks būtu tā nedarīt. Protams, es sapņoju. Nevēlos ierobežot savu darbošanos tikai Latvijā vai Eiropā – mērķēju mazliet augstāk. Es noteikti gribētu nest Latvijas vārdu pasaulē. Bez sapņiem taču neeksistējam!”
UZZIŅA
Izrāde “Vella kalpi”:
25. VII Saulkrastos
26. VII Tukumā
1. VIII Valmierā
2. VIII Alūksnē
9. VIII Madonā
15. VIII Ikšķilē
16. VIII Jēkabpilī
22. VIII Bauskā
23. VIII Kuldīgā
