Skolotājas olimpiskie sapņi 1
Arianai Hilbornai no Fīniksas šobrīd ir 35 gadi. Līdz 27 viņa bija vienkārša sākumskolas skolotāja, taču tad pievērsās skriešanai un sasniegusi lieliskus rezultātus. Personiskais rekords maratonā ir 2:35:20 minūtes, kas Latvijas visu laiku labāko sasniegumu sarakstā ierindotos trešajā vietā. Tiesa, tas tika sasniegts, kad viņa vēl nebija ieguvusi Latvijas pilsonību. To Ariana nokārtoja, jo vecvecāki gan no tēva, gan mātes puses dzimuši Latvijā: “Bērnībā daudz laika pavadīju ar viņiem, ļoti mīlēju. Viņi daudz stāstīja par dzimteni, gribēja kādreiz atbraukt uz Latviju, taču šo sapni neizdevās piepildīt.” Arī Hilborna var sazināties latviešu valodā.
Bērnībā viņa bijusi aktīva meitene – spēlējusi beisbolu, volejbolu, peldējusi. Taču skriešana neesot patikusi. Pēc daudziem gadiem ar mērķi nomest svaru sākusi skriet, un izrādījās, ka ir gan gribēšana, gan varēšana. Progress bija straujš, un jau pēc pāris gadiem viņa 42,195 km varēja noskriet ātrāk par trim stundām. Ariana izvirzījusi sev arvien augstākus mērķus, un pēdējos gados viss bija pakārtots tam, lai kvalificētos šīs vasaras Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. Ar pēdējo mēģinājumu maija beigās Otavā tas arī izdevās. Nākamgad Ariana plāno atkal pievērsties iepriekšējam dzīves ritmam un atgriezties skolotājas darbā.
Latvijā Ariana Hilborna bijusi trīs reizes, pēdējā – pērnajā septembrī, kad trenējusies Valmierā. “Meža takas bija brīnišķīgas, apkārt miers. Mēs ar vīru būtu gribējuši palikt ilgāku laiku, taču viņam ir savs darba grafiks. Ceru, ka kādreiz būs iespēja Latvijā pavadīt visu gadu, lai uzsūktu kultūru un valodu.”
Viņa sevi raksturo kā klusu un draudzīgu cilvēku un ievērojusi, ka arī latviešiem piemīt līdzīgas īpašības: “Latvijā jutos ļoti labi, visi cilvēki bija draudzīgi un izpalīdzīgi, ar vīru jutāmies te gaidīti.”
Viens no Arianas vaļaspriekiem ir ēst gatavošana. No latviešu virtuves lielā cieņā esot mammas ceptie pīrāgi, tāpat rudzu maize, kāposti, Latvijas sieri un zivju ēdieni.
