Māris Antonevičs: Krievijas politiķi ņirgājas par Baltijas valstu armijām 57
Pēc tam, kad Turcijas gaisa spēki otrdienas rītā notrieca tās gaisa telpā ielidojušo Krievijas lidmašīnu, LTV “Panorāma” vakarā demonstrēja uzskatāmu, detalizētu grafiku par to, cik spēcīga ir Turcijas armija: apmēram miljons militārpersonu (ieskaitot rezervistus), 4000 tanku, 220 kaujas lidmašīnu utt. Dažas Krievijas televīzijas tikmēr steidza atgādināt abu valstu attiecību vēsturi, īpaši uzsverot turku-krievu karus, kādu kopš 16. gadsimta bijis ne mazums. “Karš” šajā dienā bija populārs vārds arī interneta pļāpātavās, lai gan pašreizējo stāvokli drīzāk raksturotu vārds “mērīšanās”. Pēdējā laikā arvien biežāk manāmi mēģinājumi šajā spēlē ievilkt Baltijas valstis ar skaidru mērķi – tās noniecināt. Kas to mēģina? Nav grūti uzminēt…
Pēc tam kad trīs Baltijas valstu prezidenti bija paziņojuši, ka neiesaistīsies nekādās pretterorisma koalīcijās kopā ar Krieviju, vairākas šīs valsts amatpersonas nolēma, ka labākais veids, kā reaģēt, ir izsmiet Baltijas valstu militārās spējas. “Viņiem vienkārši armijas liftā iestrēga,” internetā iespurdza vicepremjers Dmitrijs Rogozins, kurš jau iepriekš izcēlies ar līdzīgām piezīmēm. Joks ieguva publicitāti, un daudzi tam steidza pievienot savas asprātības. Piemēram, bijušais bokseris, tagad Valsts domes deputāts Nikolajs Valujevs ieteica noskatīties kādu no Baltijas valstu militārajām parādēm un pamēģināt noturēt smieklus. Savas indīgās piezīmes atradās arī Valsts domes starptautisko lietu komitejas vadītājam Aleksejam Puškovam.
Protams, ja gribi “mērīties”, tad vislabāk izvēlēties kādu, uz kura fona vari izcelties. Neviena maza valsts, pat desmit reizes palielinot savu aizsardzības budžetu, nevarēs rādītājos sacensties ar lielvalstīm. Turklāt šis pasākums pat virtuāli ir diezgan bezjēdzīgs, kamēr darbojas kolektīvā aizsardzības sistēma, tas ir – pastāv NATO un piektais pants. Savukārt, salīdzinot savus spēkus ar NATO, smieklīga jau varētu izskatīties pati Krievija. Tīri skaitliski tā gan ir ceturtā lielākā armija pasaulē aiz Ķīnas, ASV un Indijas, taču kopējais NATO potenciāls ir krietni pārāks. It īpaši, ja to mēra nevis “gaļā”, bet finansējumā.
“Krievijas armija ir vidēji spēcīga, tā nav tādā attīstības līmenī kā ASV, Francijas un Lielbritānijas armija, tomēr spēcīgāka un labāk organizēta nekā 90. gados. (..) Tā var apcelt mazākos kaimiņus, bet pret NATO tie nebūtu spējīgi cīnīties. Krievijas armija nespētu uzveikt arī Ķīnu,” rakstījis Krievijas pētnieks, amerikāņu profesors Marks Galeoti. Un tas atspoguļojas arī incidentā pie Turcijas robežas. Krievijas amatpersonas ar prezidentu Vladimiru Putinu priekšgalā bija emocionāli saspringtas, un niknums plūda pāri malām, stāstot par “dunci mugurā” un “teroristu sabiedrotajiem”, taču neviens neatļāvās paziņot, ka “tūlīt mēs tiem turkiem sadosim”.
Turcijai ir otra lielākā armija NATO un desmitā lielākā pasaulē. Latvija šajā sarakstā ir ap 169. vietu, bet par to nevajadzētu pārdzīvot, drīzāk domāt, kā padarīt to efektīvu NATO sistēmas ietvaros. Sēt šaubas par NATO gatavību un spēju rīkoties krīzes situācijās – tas jau ir daudz nopietnāks izaicinājums t. s. “troļļiem”. Diemžēl dažreiz tajā piepalīdz arī mūsu pašu politiķi, piemēram, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”), kurš bija nolēmis šo tēmu izspēlēt bēgļu jautājuma apspriešanas laikā. Taču ir arī citi mērķi. Viens paraugs, piemēram, lasāms šonedēļ avīzē “Vesti segodņa”, kur publicēts raksts “Nu, un kur tad ir jūsu NATO”. Raksta autors – politpublicists, bijušais “Saskaņas” deputāts Nikolajs Kabanovs – NATO dēvē par “papīra tīģeri”, jo tas nespējot noķert vienu 27 gadus vecu arābu, kurš, iespējams, organizējis Parīzes teroraktus. Gan jau Kabanovs zina, ka arābu ķer Francijas un Beļģijas policija, nevis NATO. Par to, ka Krievija ir tik bezspēcīga, ka nespēj noskaidrot, kas uzspridzināja tās pasažieru lidmašīnu virs Ēģiptes, “Vesti”, protams, neraksta.
