Mēris – bezatbildības sekas 16
Nelielai atkāpei jānorāda, ka Āfrikas cūku mēra izplatība Eiropā ir cilvēka absolūti bezatbildīgas rīcības un pasaules globalizācijas sekas. Vīrusu ar mājas cūku produktiem no Madagaskaras aizveda līdz Gruzijai, un salīdzinoši neilgā laikā vīruss izplatījās Krievijā, Baltkrievijā, skāra Poliju, tad Lietuvu, Latviju un beigās arī Igauniju. Tagad mēris oficiāli konstatēts Ukrainā, arī Moldovā, tādēļ vien šķiet, ka vīrusam durvis uz Eiropu ir plaši atvērtas. Izskatās, ka tas ir tikai laika jautājums.
Tādēļ nevar sacīt, ka šajā gadījumā daba ar dažādām slimībām regulē dzīvnieku skaitu. Mēris Latvijā un citās valstīs nokļuva bezatbildīgas rīcības dēļ, nevis tādēļ, ka mums ir liela mežacūku populācija. Jā, jo rukšu vairāk, jo mēris ātrāk izplatās, tas gan ir fakts, bet lielais mežacūku skaits nav iemesls tam, kādēļ slimība Latvijā tika ievazāta. Dažs sacītu, ka labi, jo mazāk mežacūku, jo lauksaimniekiem labāk, bet nedrīkst aizmirst, kādas sekas jāpiedzīvo, kad mēris tiek ievazāts mājas cūku fermās. Tā kā mēris nav ārstējams, bet slimības perēklis jāiznīcina, daudzi atceras, ka pavisam nesen divās cūku audzētavās īsā laikā bija jālikvidē milzīgs mājas cūku skaits. Tas ir briesmīgs uzdevums tiem, kam tas jāveic, nemaz nerunājot par ekonomiskajiem zaudējumiem.
Atrod vienu, nomedī desmit
Tajā dienā mednieki apsekoja salīdzinoši lielas platības. Medīja kā dzinējmedībās, bet šoreiz daži medniekiem sedza svarīgākās dzīvnieku pārejas. Pirmajā mastā nemanīja nevienu ruksi. Otrajā suņi pacēla vienu baru, tika nomedīti divi rukši, trešais ruksis lēnām virzījās kopā ar suņiem, līdz mednieks pa pēdām to panāca un nomedīja. Izrādījās šim bija sena ievainojuma pēdas, tādēļ tas ātri paskriet nevarēja.
Trešajā mastā jau pavisam drīz bija skaidrs, ka uziets liels mežacūku bars. Atskanēja vairāki šāvieni, bet pavisam drīz jau dzinēji ziņoja, ir atrasts miris ruksis. Briesmīgākais bija tas, ka tur, kur ruksis tika atrasts, uzturējās arī salīdzinoši liels bars.
Kopā tajā dienā tika nomedīti desmit rukši. Daļa no tiem – jaunās sivēnmātes. Visas no tām grūsnas. Viens no kluba medniekiem vēlāk lēsa, ka gandarījuma no šādām medībām nav nekāda. Vēl pirms kāda laika par sivēnmāšu šaušanu tika piemērots sods, bet tagad tika šautas visas mežacūkas pēc kārtas. Lai gan, no otras puses, bija arī jāatzīst, ka tās, kuras tajā dienā tika nomedītas, vēlāk no meža nebūs jāved ārā jau nobeigušās. Mednieks atzina – labāk šādi nekā tā, ka mazajiem ruksīšiem būtu jāmirst vēlāk mokošā nāvē.
No desmit nomedītajām cūkām mēris pozitīvs bija divām. Un mēra izplatība ir kā uguns pakulās. Ja barā kāds ruksis ir slims, tad ātri vien tiks aplipinātas arī pārējās bara cūkas.
Savā ziņā diena beidzās sekmīgi, jo tika lokalizēts viens miris ruksis, kā arī no populācijas izņemtas vēl desmit cūkas. No otras puses – šī situācija nākotnē nesola neko labu. Ja mēris ir ieviesies populācijā, tad mednieki drīzumā mežā atradīs vēl daudz kritušo.
