Mērijas ceļojums muzejā 0
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā no 7. septembra līdz 24. novembrim apskatāma Kristīnes Želves un Ievas Kalnačas kūrēta starpdisciplināra izstāde “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts”.
Muzejs līdzīgi bibliotēkai, arhīvam un dažāda veida krātuvēm ir ne vien akmenī veidota celtne, kurā izmitināties dzīvei vai iekārtoties darbam. Muzejs arī iemieso cilvēku sadzīves garīgo sfēru, tas ir gara dzīves atspulgs vai vieta, kurā stāstīt par vēsturi, paražām, pasaules redzējumiem un citām fiziski netveramām lietām. Muzejā mājo ne vien darbinieki, bet arī simboli, teksti un attēli, kas, muzejnieku izkārtoti, savstarpēji sabalsojas un veido stāstu. Līdzīgi grāmatai. Atšķirībā no grāmatas muzeja sniegtās telpiskās iespējas stāstu veidošanai ir stipri daudzveidīgākas.
Muzeji ilgstoši ir bijuši pārāk līdzīgi grāmatām, kurās stāsts tiek stāstīts no sākuma līdz beigām,
lineāri un pakāpeniski atrādot faktu pēc fakta, notikumu pēc notikuma, personu pēc personas. Salīdzinoši nesen šī pierastā ekspozīciju veidošanas pieeja tiek izjautāta, paplašinot telpiskas stāstīšanas iespējas. “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts” ir lieliska iespēja iepazīt Mērijas Grīnbergas, dzimušas Grosvaldes, un viņas nopelniem bagātās ģimenes stāstu, apdomājot arī muzeja lomu laikmetīgās mākslas laikā. Izstāde ir veidota saistībā ar Kristīnes Želves režisēto filmu “Mērijas ceļojums”, kura Latvijas kinoteātros tika rādīta pagājušā gada maijā.
Grosvaldu nopelnus izsaka abu vecāku un atvašu dzīves gājumi. Frīdrihs Grosvalds un viņa dēls Oļģerts bija nozīmīgi diplomāti valsts tapšanas un neatkarības laikā 20. gs. pirmajā pusē. Arī ģimenes dāmas, Marija un Margarete, strādāja Latvijas ārlietu dienestā. Savukārt jaunākais dēls Jāzeps glezniecības vēsturē sevi ar vārdu Džo ir ierakstījis kā viens no Latvijas modernisma pamatlicējiem.
Mērija Grīnberga jaunākā piedzima 1909. gadā vecākās Grosvaldu meitas Mērijas un bīskapa Jāņa Grīnberga ģimenē. Viņa kļuva par muzejnieci un arhivāri. Otrajā pasaules karā, vācu okupācijai beidzoties, Mērija pievienojās Latvijas muzeju vērtību izvešanas personālam un devās uz Vāciju. Pēc sabiedroto uzvaras ASV iestādes kravu nodeva sarkanajai armijai un kopā ar Mēriju tā uzsāka atpakaļceļu uz Latviju, kur nonāca 1946. gadā.
Tā pāris vārdos var izteikt to, kas slēpjas zem nosaukuma “Mērijas ceļojums” – spilgtas un pašaizliedzīgas personības došanās ceļā, glābjot kultūras mantojumu un pēc atgriešanās dzimtenē apsveikumu vietā saņemot padomju režīma represijas. Izstāde sniedz vērienīgu ieskatu Mērijas dzīvē brīvajā Latvijā, iezīmē laikmeta noskaņu un pievērš uzmanību katram no Grosvaldu ģimenes locekļiem saistībā ar stāsta galveno varoni.
Ekspozīcija ir veidota līdzīgi muzeja pastāvīgajam piedāvājumam, Kupola zālē kompakti un eleganti samērīgi izvietojot lielu klāstu objektu un attēlu, kurus pavada izsvērti un informatīvi teksti, kā arī tematiskas laika līniju planšetes, tajās atzīmēti būtiskākie Mērijas dzīves posmi, par atskaites punktu ņemot dzīvesvietas.
Izstādes iekārtojuma ansamblis ir baudāms viscaur ekspozīcijas apskatei,
apliecinot augstas raudzes meistarību kuratoru un izstādes iekārtotāju kopdarbā. Tik blīvu un bagātīgu informāciju uztverami izvietot salīdzinoši nelielajā Kupola zālē ir izaicinoši, tomēr šādu izvēli vainago izstādes tematiskais uzstādījums – runāt ne vien par spilgtu personību un viņas ģimeni, bet arī muzeju.
Kristīnes Želves vārdiem runājot, tas ir veltījums arī muzejniekiem. Izkārtotās mantas, piemēram, desmit sniegbaltas vasaras kleitas, dokumenti un attēli, ir teju kā no pārvadājumu kastēm nākušas un vedina domāt par kultūras pārbagātību, kuru savulaik no izzušanas paglāba Mērija ar saviem kolēģiem.
Muzeja krājumam piemīt kāds iztēli vilinošs paradokss; tas ir pašu svarīgāko kultūras liecību apkopojums, apzinoties to, ka no uzkrātā cilvēkus izstādēs sasniegs vien neliela daļa. Tāpēc lineārs, grāmatas tekstam līdzīgs objektu izkārtojums var likties drošākā atbilde uz krāšanas idejā ietverto nepārtraukti pieaugošo kvantumu. Tā var atrādīt pēc iespējas vairāk, nesamulsinot apmeklētāju un piedāvājot ierastas koordinātas.
“Mērijas ceļojuma” stāstījums gan ir daudzslāņains un polifons, tematiskos aspektus savstarpēji pārklājot, nevis kārtojot vienu pēc otra. Izstāde patiesi ir iespaidīgs piedzīvojums, tādēļ iesakām to garām nepalaist.
