Eiropā mēra portfeļu smagumu 8
No sajūsmīgiem secinājumiem “liels ieguvums Latvijai un Eiropai kopumā, ārkārtīgi liels uzticības apliecinājums Dombrovska spējām” līdz piesardzīgām iebildēm un jautājumiem “ko šis amats īsti nozīmē?” un “kāds no tā labums Latvijai?”. Tā vakar tika vērtēts Latvijas politiķim Valdim Dombrovskim piedāvātais amats Eiropas Komisijā.
Eiropas Komisijas (EK) prezidenta kandidāts Žans Klods Junkers piedāvājis V. Dombrovskim EK viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos. Kopumā Junkers iecerējis septiņu viceprezidentu amatus. Ja Latvijas pārstāvis šajā amatā tiks apstiprināts, viņam būs jārisina jautājumi, kas vistiešākā veidā saistīti ar Eiropas Savienības un eirozonas finansiālo stabilitāti un ekonomisko izaugsmi, kas cieši skars sociālos un nodarbinātības jautājumus. V. Dombrovskim būs jārūpējas arī par nevienlīdzības mazināšanu starp dalībvalstīm, kā arī par dzimumu līdztiesību. Būtisks uzdevums būs arī Eiropas Savienības konkurētspējas stiprināšana.
Iecere veidot viceprezidenta amatu, lai pārraudzītu komisijas tematiskos blokus, ir jauns piedāvājums, kura mērķis ir nodrošināt komisijas darba labāku koordināciju, pārvarēt dažādu EK struktūrvienību barjeras un panākt to saskaņotu rīcību. Līdz šim EK darbs ir bijis organizēts brīvākā veidā. Acīmredzot Junkers, kuram ir 17 gadu ilga pieredze Luksemburgas valdības vadītāja amatā, ir nolēmis ieviest stingrāku un analītiskāku darba režīmu.
Uz jautājumu, vai viņa darbība skars arī norises Latvijā, tā kā pēc smagajiem krīzes gadiem arī Latvija joprojām izjūt lielas sociālās grūtības, V. Dombrovskis atbildēja: “Protams, šie jautājumi pilnā mērā skar arī Latviju, ja runājam par Eiropas Savienības kohēzijas politiku, kuras mērķis ir tieši mazināt ienākumu un ekonomiskās attīstības līmeņa nevienlīdzību starp ES dalībvalstīm, tad Latvija ir viena no kohēzijas politikas saņēmējvalstīm, un mums jāstrādā pie tā, lai tie līdzekļi, kas Latvijai ir pieejami, tiktu maksimāli efektīvi izmantoti un sasniegtu gan ekonomiskos, gan sociālos mērķus. Latvija ir šogad kļuvusi par eirozonas dalībvalsti, tādēļ arī eirozonas attīstība ir vistiešākajā veidā saistīta ar Latvijas attīstību. Tā ka visi šie jautājumi ir ļoti aktuāli un ļoti saistīti arī ar Latviju.”
Savukārt cits Latviju pārstāvošais Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, vērtējot V. Dombrovskim piedāvāto viceprezidenta amatu, vērsa uzmanību uz to, ka šīm amatpersonām būs koordinējošā loma, tomēr nebūs ģenerāldirektorāta, kā tas ir “vienkāršajiem” komisāriem. “Politikā neko nevar paredzēt, bet var nojaust. Un var iznākt tā, ka tādi ietekmīgi komisāri kā Francijas un Lielbritānijas pārstāvji, aiz kuriem stāv tik ietekmīgas valdības, šai jaunajai komisijas pārvaldes formai, ko īstenos viceprezidenti, var nepakļauties vai iebilst,” teica R. Zīle.
Jau šodien V. Dombrovskis sāks gatavoties noklausīšanās procedūrai, kura notiks septembra beigās. Katra komisāra kandidāta iztaujāšana ilgs trīs stundas. Lai tai sagatavotos, būs iesildīšanās, jo Eiropas Parlaments (EP) nosūtīs viceprezidentu un komisāra amata kandidātiem piecus rakstiskus jautājumus – divus kopīgus visiem, bet trīs saistībā ar viceprezidenta un komisāra portfeli.
Viceprezidenta un komisāra amata kandidātu atbildes, kas tiks saņemtas noklausīšanās laikā, 24 stundu laikā ir jāizvērtē EP komiteju priekšsēdētāju konferencei un jāpieņem lēmums, vai attiecīgā persona atbilst amatam.
Piemēram, EP deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka Dombrovskim problēmas var sagādāt sociālisti, jo viņi ir pret taupības režīmu, par Māstrihtas kritēriju mīkstināšanu, pret fiskālajiem ierobežojumiem. Taču asāki, strīdīgāki jautājumi nevarētu būt iemesls, lai Dombrovski neapstiprinātu augstajā amatā. Par jauno EK jābalso EP plenārsēdē.
V. Dombrovskis sacīja, ka viņa priekšā liels sagatavošanās darbs, gan konsultējoties EK ģenerāldirektorātos, gan arī, iespējams, dodoties pēc informācijas uz bibliotēku. Iztaujāšanas laikā viņš runāšot latviešu, angļu un, iespējams, arī vācu valodā. Neoficiāli zināms, ka ievadītas sarunas, lai Dombrovska noklausīšanās laikā tiktu piesaistīti labākie no labākajiem latviešu tulkiem.
Dombrovskim piedāvātais amats nav bijis pārsteigums, jo viņš vairākus mēnešus pirms nominēšanas izteica vēlmi strādāt ekonomikas un finanšu jomā, un viceprezidentam šie jautājumi būs ļoti būtiski.
VIEDOKĻI
“Eiropas kustības Latvijā” prezidents Andris Gobiņš: “Eiropas Komisijas viceprezidenta amats, atbildot par monetāro politiku un sociālo dialogu, ir liels ieguvums Latvijai un Eiropai kopumā, kā arī ārkārtīgi liels uzticības apliecinājums no EK Valda Dombrovska spējām. Kā jau EK nākamais prezidents Žans Klods Junkers norādīja, neviens jautājums attiecīgā viceprezidenta portfeļa pārvaldības jomā netiks iekļauts bez Dombrovska apstiprinājuma. Dombrovska pārraudzībā ir arī reģionālā attīstība un citu eirokomisāru jomas un, ja viņš to gudri izmantos, tad tas ļoti lielā mērā veicinās Latvijas un kopējās Eiropas intereses. Sociālais dialogs ir labi attīstīts un funkcionāli spēcīgs. Tāpēc tas ir tāds kā drošības enkurs tiem, kuri cer uz lielāku tērēšanu Eiropas mērogā. Zināmā mērā to var vērtēt kā atdevi arodbiedrībām un sociāldemokrātu grupai, mēģinot mazināt bažas par Dombrovska pārmērīgo taupīgumu. Tomēr no taupīguma Eiropas Savienības līmenī tāpat valstis neizspruks. Dombrovskis, arī pirms kļuva par Latvijas premjerministru, bija vienīgais, kurš spēja Eiropas Parlamentā samazināt tēriņus. Tāpēc tā ir Dombrovska tradīcija – viņš kā politiķis ir taupīgas un atbildīgas politikas iemiesojums.”
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Fakts, ka EK prezidents lēmis Dombrovskim uzticēt tieši monetārās un sociālā dialoga jomas pārraudzību, noteikti nav nejaušība. Tā ir skaidra likumsakarība un liecina, ka ES ir pamanīts un novērtēts Dombrovska asais prāts un krīzes vadības spējas, kas Latvijai bija būtiskas pirms četriem pieciem gadiem, bet Eiropā pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ietekmē ir aktuālas tieši tagad. Brisele ir arī novērtējusi Latvijas sociālā dialoga praksi un mehānismu – tostarp Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un citu konsultatīvu mehānismu darbību, kas daudzās citās ES valstīs nav attīstīts tik augstā līmenī.”
Ārpolitikas eksperte Žaneta Ozoliņa: “EK viceprezidenta amats, tā varētu teikt, nozīmē “augstāko kategoriju”, jo tie ir cilvēki, kuri ne tikai atbild par saviem portfeļiem, bet kuriem ir ļoti liela loma politiku koordinācijā, dažādu iniciatīvu izteikšanā, sadarbībā ar dažādām institūcijām un sektoriem. Faktiski viņiem rokās ir ļoti lieli ES pārvaldības instrumenti. Ir jārēķinās arī ar to, ka tajā brīdī, kad Eiropas Parlamentā ievēlētais valsts pārstāvis iekļūst EK sastāvā, viņš vairs nepārstāv savu valsti, bet kļūst par Eiropas Savienības pārstāvi, līdz ar to uz šo amatu jāskatās nevis kā uz nacionālu, bet gan Eiropas līmeņa amatu.”
Latvijā dzīvojošais žurnālists Maiks Koljērs (ieraksts tviterī): “Dombijs komisijā saņem atbildību par “eiro un sociālo dialogu”. Man nav ne jausmas, ko tas patiesībā nozīmē.”
