Cūku mēra pārvadātāju galvassāpes 0
Ko darīt ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) inficētām mežacūkām, kas nomedītas vai atrastas? Tas ir jautājums, kuru jau otro nedēļu uzdod mednieki, bet pagaidām viennozīmīgas atbildes vēl nav. Ir jāgaida izmaiņas normatīvajos aktos par bīstamo kravu pārvadāšanu, lai situācija atkal normalizētos.
13. martā valdība bez jebkādiem iebildumiem akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus, un tās pašas dienas LNT vakara ziņās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs paziņoja, ka jautājums ir atrisināts. Tomēr medniekiem joprojām jāgaida, kamēr likuma grozījumi tiks izskatīti Saeimā.
Kur aug kājas?
Katastrofa, kā situāciju raksturoja mednieki, sākās 6. martā, kad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārtrauca mežacūku līķu savākšanu konteineros un to pārvadāšanu, jo nespēja nodrošināt Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasību ievērošanu.
Situāciju absurdu padarīja tas, ka divas ministrijas nespēja vienoties par to, vai uz ĀCM potenciāli inficētu vai inficētu meža un mājas cūku transportēšanu attiektos ADR prasības. ZM, kura ir atbildīga par veterināro prasību ievērošanu, uzstāja, ka šajā gadījumā ADR prasības nav piemērojamas, bet Satiksmes ministrija (SM) cīnījās par to, lai šīs prasības tiktu ievērotas. Neviens nenoliedz to, ka, pārvadājot ar ĀCM inficētas mežacūkas, ir jāievēro stingras drošības prasības, ko jau tagad reglamentē spēkā esošie likumi un noteikumi.
Savukārt ADR prasību ievērošana paģēr sertifikāciju reizi piecos gados, īpašus pārvietošanas apstākļus un citus stingrus nosacījumus, kas PVD, pēc pirmajām aplēsēm, izmaksātu ap pusmiljonu eiro. Tomēr SM neapzinājās, ka šis jautājums pēc analoģijas neattiektos tikai uz ĀCM, bet uz veselu virkni slimību, kas minētas ADR nolīgumā, tajā skaitā botulismu un brucelozi. Tas nozīmētu, ka jebkuram veterinārārstam, pārvadājot asiņu paraugus uz laboratoriju, ja tie ir potenciāli inficēti, būtu arī jāievēro ADR prasības, kas nozīmētu papildu ienākumus kursu rīkotājiem. Atšķirībā no SM skaidrojuma ADR attiecas ne tikai uz inficētu, bet pat potenciāli bīstamu vietu transportēšanu.
Vīrusa “tīrkultūra” vai paraugs?
ADR izdala divu veidu infekcijas. Piemēram, attiecībā uz ārkārtīgi bīstamo ebolu jāievēro visas ADR prasības, pārvadājot jebkādu materiālu, kas ir pat tikai potenciāli inficēts ar šo vīrusu. Savukārt attiecībā uz virkni citu infekciju tām līdzās pierakstīts vārds “tīrkultūra”, kas nozīmē, ka ADR prasības jāievēro tad, kad tiek pārvadāts laboratorijā apstrādāts vīruss, kas ir īpaši bīstams. Vēl jo vairāk šīs prasības ir jāattiecina uz starptautiskajiem pārvadājumiem.
ADR neattiecas tikai uz ĀCM, kam līdzās ir īpaša atzīme – “tīrkultūra”, bet arī uz virkni citu slimību, kas ir ikdienišķa parādība, piemēram, liellopu fermā, un ko ikdienā kontrolē veterinārārsti un PVD inspektori. Tādēļ šķiet muļķīgi, kādēļ ADR prasības būtu jāievēro tikai attiecībā uz ĀCM, bet ne uz citām infekcijām, kas minētas nolīgumā.
Sākotnēji SM norādīja, ka medniekiem ADR prasības būtu jāievēro tikai tad, ja vīruss mežacūku līķos būtu laboratoriski apstiprināts, kas šķiet vēl neloģiskāk, jo nomedītā mežacūka, kad tā nogādāta dzesētavā, pašlaik pēc analīžu saņemšanas tur arī paliek, jo neviens to transportēt vairs nedrīkst. Bet ko darīt ar mežā atrastajām beigtajām mežacūkām, kas SM skaidrojumā netika minētas? Vismaz astoņdesmit procentos gadījumu tās ir ĀCM pozitīvas. Vai tas nozīmē, kamēr analīžu rezultātu nav, tās var pārvadāt, bet, kad ir rezultāti, jāievēro ADR prasības? Par laimi, pagājušajā nedēļā abām ministrijām izdevās vienoties par kopīgu skatījumu, un SM atzina, ka uz Āfrikas cūku mēri ADR prasības nav attiecināmas, ja vien runa nav par laboratoriski apstrādātu vīrusu.
Kursu rīkotāji uzdarbojas
Pēc tam kad jau bija panākta vienošanās starp abām ministrijām, aktivizējās ADR kursu rīkotāji. “Latvijas Avīzes” redakcijai piezvanīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un mēģināja paskaidrot, ka mežā radītajā haosā, kas saistīts ar to, ka vairs nav iespējams pārvadāt ar ĀCM inficētas mežacūkas, vainojams tikai un vienīgi PVD. Savā atzinumā Autotransporta direkcija norāda: “Pārtikas un veterinārais dienests ir vairākkārt iepazīstināts ar šīm prasībām un ir aicināts nokārtot visas nepieciešamās formalitātes. Pārtikas un veterinārajam dienestam bija vismaz pusgads laika, lai to izdarītu (jo šī tēma ir aktuāla jau vairāk nekā pusgada garumā).” Pārsteigumu radīja tas, kādēļ tik ļoti Autotransporta direkcija uzstāj uz PVD vainu pat tad, kad Satiksmes ministrija jau bija atzinusi, ka ADR attiecas tikai uz ĀCM tīrkultūrām. Izpratne par lietas būtību un Autotransporta direkcijas interesi radās pēc tam, kad noskaidrojās, ka šī organizācija piedāvā ADR apmācības kursus un bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu kvalifikācijas eksāmenus.
Pavisam drīz ADR kursu rīkotāji vērsās arī pie Zemnieku saeimas. Bīstamo kravu drošības konsultante Sandra Krauze e-pastā norādīja: “Personīgi mani situācija ar PVD un ĀCM skar tikai tādā mērā, ka es redzu līdzekļu izšķērdēšanu, klajus melus un nevēlēšanos uzņemties atbildību.” Toties Sandras Krauzes e-pastam pievienotajos dokumentos tika norādīts, ka “PVD jābūt norīkotam darbā bīstamo kravu autopārvadājumu drošības konsultantam/padomniekam, kas amatu apvienošanas kārtībā izmaksā ne vairāk kā 500 eiro”. Nav gan norādīts, vai tā ir vienreizēja maksa vai ikmēneša. Sandra Krauze Zemnieku saeimai nosūtītajā e-pastā raksta: “Kas attiecas uz citiem vīrusiem, kas ADR nolīgumā minēti kā A kategorijas un ir sevišķi bīstami, citas valstis (nez kāpēc) spēj pildīt nepieciešamās prasības šo vīrusu izplatības ierobežošanai – kur, piemēram, Ebolas vīrusa upuri (mirušie) tiek droši apglabāti. Pie mums diemžēl atbildīgajām institūcijām šīs prasības šķiet ārkārtīgi sarežģītas…” Jānorāda gan, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Ebolas vīrusa upuri ir nevis aprokami, bet gan sadedzināmi, jo šī ir ārkārtīgi bīstama infekcija, kas aprakta var radīt tikai papildu riskus nākotnē.
ADR prasības nav jāievēro
Lai gan haoss vēl nav novērsts un inficētās mežacūkas joprojām ir iestrēgušas dzesētavās, un šķiet, ka tās vēl kādu laiku tur atradīsies, jo aprakt inficēto līķi jebkur, kur ienāk prātā, nedrīkst, tāpat arī drīz tās nevarēs dedzināt ugunsbīstamā perioda dēļ, tomēr beidzot ir panākta vienota izpratne starp divām ministrijām un, cerams, steidzamā kārtā tiks virzīti nepieciešamie grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos.
Secinājums ir viens. ADR prasības nav attiecināmas nedz uz slimām mežacūkām, nedz uz asiņu paraugiem no liellopiem, tāpat ne uz mājas cūku paraugiem, ko PVD inspektori ved uz laboratoriju pārbaudei.
