“Mēness aptieka”: Svarīgi bērniem atgādināt par rīcību neparedzētās situācijās 0
Atbildot par prasmēm, kas bērniem nepieciešamas, lai vasarā izvairītos no negadījumiem un traumām, “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujā visvairāk jeb 71 % pieaugušo respondentu norādījuši, ka svarīgi kopā ar vecākiem, tuviniekiem pārrunāt rīcību gadījumos, ja tiek piedzīvota kāda neparedzēta situācija – bērns apmaldās, izceļas ugunsgrēks, gūta trauma, citi bērni ir nelaimē u.tml. Komentējot aptaujas rezultātus, “Mēness aptiekas” pieaicinātā konsultante ģimenes ārste Jevgēnija Soboļevska norāda, ka visbiežāk bērni gūst traumas neparedzētās, taču ikdienišķās situācijās.
Ģimenes ārste akcentē skaidrojošu sarunu nozīmi ar bērniem un atgādina, ka traumu iemesli dažādos vecuma posmos atšķiras. Mazie bērni vairāk gūst apdegumus ar karstu dzērienu, pieskaroties katlam, grilam, bet lielākie biežāk traumējas, lēkājot uz batuta vai citās sportiskās aktivitātēs.
“Sasitumi, sastiepumi, lūzumi, apdegumi ir biežākās bērnu traumas vasarā. Pozitīvi, ka kopumā sabiedrība kļūst izglītotāka bērnu drošības jautājumos, tomēr aizvien ir vecāki, kuri tos nepārzina. Piemēram, ka jaunajam velosipēdistam drošai braukšanai ir nepieciešama ķivere, skrituļotājam – arī ceļu un elkoņu sargi. Ar bērniem noteikti svarīgi ir pārrunāt drošību mājās un ārpus tās. Kādos negadījumos viņi var sev vai citiem palīdzēt, kad jāsauc palīgā pieaugušie vai pat jāzvana 113, lai ierastos neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ir bērni, kuri jau 5-7 gadu vecumā uz nelielas brūces lieliski prot uzlīmēt plāksteri un nobrāztu ceļgalu apkopt ar sterilu salveti. Tomēr, ja, piemēram, ir stipra asiņošana, bērnam jāapzinās, ka pieaugušo vai mediķu palīdzība ir nepieciešama nekavējoties,” saka ģimenes ārste Jevgēnija Soboļevska.
Viņas kabinetā VCA poliklīnikā “Aura” vasarā bieži nonāk nepilngadīgi pacienti ar vieglākām traumām vai jau pēc ārstēšanās slimnīcā smagāku traumu gadījumā. Gadās, ka šķietami neliela savainošanās, papildus izmeklējot, izrādās nopietna trauma, tādēļ ārste aicina pēc jebkura negadījuma bērnu tomēr aizvest pie ārsta. No 14 gadiem pusaudzis ārstu var apmeklēt arī viens, tomēr pieaugušā klātbūtne būtu vēlama. Savukārt katrā mājas aptieciņā ir vajadzīgi dezinfekcijas, antiseptiskie līdzekļi un sterilas salvetes, marles pārsēji un dažāda izmēra plāksteri.
“Ja skolēni vasarā paliek vieni mājās, tad vecākiem vajadzētu interesēties, kad un kurp viņi dodas, ar ko pavada kopā laiku, jo nākas redzēt arī traumas, kas gūtas savstarpēja pusaudžu konflikta laikā,” atzīst ārste. Pat tad, ja bērni un pusaudži prot peldēt, Jevgēnija Soboļevska uzskata, ka peldētavas vajadzētu apmeklēt tikai pieaugušo uzraudzībā, jo viens ir peldētprasme baseinā, bet pavisam kas cits – faktiskā uzvedība – lēcieni ūdenī, peldēšana tālu no krasta u.tml. “Savukārt jaunāko bērnu pieskatīšana jebkādas ūdenstilpes tuvumā, kā arī gadījumos, kad iekurts ugunskurs, tiek grilēta gaļa utt., noteikti ir pieaugušo atbildība!” uzsver ārste. Uz īsu brīdi novēršot uzmanību, var notikt pats negaidītākais. Ārste novērojusi, ka visbiežāk bērni vasarā gūst traumas dažādos kopīgos pasākumos brīvā dabā, jo tad it kā viņus pieskata visi pieaugušie, bet patiesi rūpīgi – neviens. Pareizi būtu, ka pieaugušajiem kopīgi jāvienojas, kurš katrā situācijā bērnus pieskata.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada jūnijā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus. Tā atbildējušas 57% sieviešu un 52% vīriešu.
