Mēness aptieka: 26% respondentu konsultējas un visu ādas kopšanai nepieciešamo iegādājas aptiekās 2
Vairums Latvijas iedzīvotāju, ja ādai nepieciešama īpaša papildu aprūpe, iegādājas kosmētiskus līdzekļus veikalos, kosmētikas salonos, kā arī konsultējas un ādas kopšanai nepieciešamo sarūpē aptiekās. Tā rīkojas 58% no “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, savukārt liela daļa – 27% pauduši, ka ādas papildu aprūpe viņiem nav bijusi nepieciešama.
“Aptiekā iegādājamiem kosmētikas līdzekļiem jeb dermokosmētikai ir būtiska priekšrocība. Ikdienā strādājot ar šiem līdzekļiem un arī tos lietojot, vienlaikus uzkrājam gan zināšanas gan praksi par ādas kopšanas stratēģiju un secīgumu. Ikdienā vajadzētu veikt vismaz trīs galvenās darbības ādas veselībai: attīrīšanu, tonizēšanu un mitrināšanu. Ja rodas kādas ādas problēmas, ieteicams apmeklēt dermotologu, vai vismaz pirmo konsultāciju saņemt aptiekā. Ja vajadzības gadījumā āda negūst īpašu papildu aprūpi, problēma var strauji saasināties un ādas kopšanas, ārstēšanas process būs kompleksāks, ilgāks un noteikti arī dārgāks,” paskaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone un norāda, ka līdz ar silto laiku pieaug aptiekas apmeklētāju interese par saules aizsarglīdzekļiem. Izvēloties līdzekli, farmaceite iesaka pievērst uzmanību kosmētiskā līdzekļa formai, iepakojuma lielumam, aizsardzības pakāpei, ka arī lietotāja vecumam un ādas tipam. “Aptiekas preču klāstā ir pieejami krēmi, losjoni, geli, pieniņi, putas, sejas pūderi un spreji. Līdzekļiem ir arī dažādas SPF aizsardzības pakāpes, sākot no SPF 25 un līdz pat SPF 50+. Tāpat ir pieejami līdzekļi sejai un līdzekļi ķermenim. Sejas aizsarglīdzekļiem parasti ir vieglāka tekstūra un papildināts sastāvs. Nereti saules aizsarglīdzekļiem, kuri ir paredzēti sejas ādai tiek pievienots arī viegls tonis, kas var nomaskēt ādas nepilnības. Pieejami saules aizsarglīdzekļi sejai, kam ir kopjoša funkcija, piemēram, tie papildus mazina poru aizsprostošanos, pastiprina ādas mirdzumu, mazina kuperozes attīstību, pigmentācijas risku vai sniedz mitrinošu efektu,” aptiekā pieejamos saules aizsardzības līdzekļus pret saules kaitīgo iedarbību raksturo speciāliste.
Ja ādai nepieciešama īpaša papildu aprūpe, 26% respondentu konsultējas un visu ādas kopšanai nepieciešamo iegādājas aptiekās – sievietes vairāk nekā vīirieši. Ja 30-39 gadu vecumā cilvēki šādu izvēli izdara visbiežāk – 30% no aptaujātajiem, tad pārējās vecuma grupās nedaudz mazāk – 27%-25%. Aptieku sortimentam priekšroku vairāk dod rīdzinieki – 29%, Pierīgā – 28%, Vidzemē – 27%, Latgalē un Kurzemē – 25% un Zemgalē – 20%.
32% respondentu iegādājas kosmētiskus līdzekļus veikalos, kosmētikas salonos – izteikti daudz šādi rīkojas vecumā no 18-29 gadiem – 43%, bet vismazāk vecumā no 40-49 gadiem – tikai 25%, kā arī šādu izvēli vismazāk izdara Vidzemē dzīvojošie – tikai 18%.
27% respondentu aptaujā apgalvojuši, ka viņiem nav bijusi nepieciešama ādas papildu aprūpe – tā teikuši 35% vīriešu un 20% sieviešu. Visvairāk šāda pārliecība, ka nav bijusi nepieciešama ādas papildu aprūpe, ir iedzīvotājiem vecumā no 40-49 gadiem un 60-74 gadiem, no katras šīs respondentu grupas tā apgalvojuši 30%. Arī Vidzemē, Zemgalē dzīvojošie no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pārliecinātākie, ka viņiem nav nepieciešama ādas papildu aprūpe – tā atbildējuši 30% katrā no šiem reģioniem, bet 29% Pierīgā.
16% aptaujā norādīja, ka ādas kopšanai nepievērš papildu uzmanību – no visiem aptaujātajiem tā sacījis 21% vīriešu un tikai 12% sievietes. Analizējot pa vecuma grupām, vismazāk ādas kopšanai nepievērš papildu uzmanību gados jaunie cilvēki no 18-29 gadiem – tikai 11%. Savukārt vecumā no 30-39 gadiem tādu ir visvairāk – 20%. To, kuri ādas kopšanai nepievērš papildu uzmanību, vismazāk dzīvo Kurzemē – 13% un Rīgā – 14%.
Ja ādai nepieciešama īpaša papildu aprūpe, 10% norādījuši, ka uzzina, kādas ir tautas medicīnas metodes, un problēmas risināšanai izmanto augus, pārtikas produktus utt. No vīriešiem tā rīkojas 7% aptaujāto, bet no sievietēm – 13%. Šādas ādas kopšanas metodes poulārākas ir gados vecāko cilvēku vidū – 14% no 60-74 gadu vecuma grupā esošajiem, apstiprinājuši, ka ādas īpašai kopšanai izmanto tautas medicīnas metodes.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja “Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” 2023. gada martā veikusi visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes uz astoņiem jautājumiem, izvēloties vairākus atbilžu variantus.
Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.
„Mēness aptieka” ir farmācijas nozarē mīlētākais un atbildīgākais zīmols Latvijā. Iedzīvotāju aptaujā, izmantojot īpašu starptautiski atzītu metodoloģiju, Latvijas mīlētāko zīmolu TOP 10 reizi pētījuma laikā „Mēness aptieka” ieguvusi pirmo vietu farmācijas nozarē.
„Mēness aptieka” ir klientam draudzīgs uzņēmums un ir saņēmusi starptautisku apliecinājumu klientu drauga statusam – Customers’ Friend – Superior Excellence”/ “Customers’ Friend – Because it’s you we care about”, ko piešķir sertifikācijas uzņēmums ICERTIAS.
„Mēness aptieka” ir ilgtspējīgākais zīmols farmācijas nozarē Latvijā. Par to liecina jaunākie 2022. gada Eiropas Ilgtspējīgu zīmolu indeksa (Sustainable Brand Index) rezultāti. „Mēness aptiekai” kā visā Latvijā pieejamam aptiekas zīmolam ilgtspēja iedzīvotāju vērtējumā ir būtisks rādītājs.
“Mēness aptieka” 2022. gadā ir saņēmusi starptautiskās programmas Best Places To Work (“Labākās darbavietas”) sertifikātu, ko piešķir par darbinieku labsajūtas rādītājiem uzņēmumā.
