Mēness aptieka: 10% saslimušo turpina strādāt, mācīties vainas vai pienākuma apziņas dēļ 1
Vispārīgas saslimšanas gadījumā 31% Latvijas iedzīvotāju primāri vajadzīgo iegādājas aptiekā vēl 35% ir to jau sagatavojuši rezervē mājas aptieciņā, bet atšķiras viņu izpratne par veseļošanās procesu – lietot medikamentus un palikt mājās, pilnībā atpūšoties, vai tomēr strādāt, mācīties attālināti vai pat turpināt ikdienas gaitas sabiedrībā, liecina „Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras „Norstat” aptaujas dati. Turklāt aptauja atklāj, ka 10% respondentu izjūt vainas vai pienākuma apziņu saslimšanas dēļ un tāpēc turpina attālinātu darbu vai mācības.
“Redzam, ka daļa iedzīvotāju vajadzīgos medikamentus pērk tikai nepieciešamības gadījumā, bet liela daļa veido to rezervi mājas aptieciņā. Šie paradumi saistāmi arī ar iedzīvotāju materiālo stāvokli, kā arī aptieku pieejamību dzīvesvietā vai tās tuvumā. “Mēness aptiekas” farmaceitu skatījumā negatīva iezīme iedzīvotāju veseļošanās procesā ir turpināt strādāt, mācīties – ja pat tas tiek darīts attālināti, nevis ievērot veseļošanās procesam vajadzīgo miera režīmu, kā arī paaugstinot risku ar slimību inficēt citus. Nevajadzētu būt tā, ka cilvēki turpina arī attālināti vai klātienē pildīt savus ikdienas pienākumus, jo nomāc vainas apziņa par savu prombūtni veselības stāvokļa dēļ vai viņi izjūt pienākumu turpināt mācīties vai strādāt. Iespējams, būtu nepieciešama lielāka darba devēju, pedagogu un kopumā sabiedrības sapratne – katrs cilvēks vispārējās saslimšanas laikā jūtas citādi. Viens ar 37 grādu temperatūru jūtas salīdzinoši labi, cits nevar pacelt galvu no spilvena – bet papildu piepūle slimības laikā nebūtu vēlama ne vieniem, ne otriem!” saka „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Visaugstākais rādītājs šajā jautājumā ir 30-39 gadu vecuma grupā, kur 17% norādījuši, ka vispārīgas saslimšanas laikā turpina mācīties vai strādāt. Nedaudz augstāks vainas – pienākuma rādītājs saslimšanas gadījumā ir sieviešu vidū, tāpat mierīgam veseļošanās procesam izteiktāk neļaujas Pierīgas, Rīgas un Latgales iedzīvotāji.
31% iedzīvotāju “Mēness aptiekas” aptaujā atzīst, ka visu nepieciešamo vispārīgas saslimšanas ārstēšanai iegādājas aptiekā un mierīgi veseļojas mājās. Katrā no vecuma grupām šādi rīkojas vidēji trešdaļa respondentu, bet visvairāk – 36% tādu ir 50-59 gadu vecumā. Līdzīga izpratne par veseļošanās procesa nepieciešamību mierīgos apstākļos mājās ir gan jauniešiem, gan senioriem, līdz ar to jāsecina, ka to drīzāk ietekmē dažādi citādi faktori, ne konkrēts vecums un, piemēram, dzīves pieredze, apsver “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Latgales iedzīvotāji visbiežāk – 38% norādījuši, ka iegādājas visu nepieciešamo aptiekā, kad saslimst, turpinot veseļoties mājās, tā rīkojas arī 34% Rīgas un 32% Zemgales iedzīvotāju. Turklāt visvairāk šādi rīkojas saslimušie vecumā no 50-59 gadiem – 36%, kā arī 33% vecumā no 30-39 gadiem un 30% seniori no 60-74 gadiem.
24% aptaujā teikuši, ka viņiem mājās ir medikamentu rezerve, viņi sāk tos lietot un veseļojas mājās. Vēl 11% apstiprinājuši, ka viņiem ir medikamentu rezerve, viņi tos sāk lietot, bet rīcība ir pretēja – šie respondenti dodas tālāk savās gaitās – strādāt, mācīties, piedalīties dažādos pasākumos utt. Starp tiem, kuriem mājās ir medikamenti un viņi paliek mājās, visvairāk – trešdaļa aptaujāto – ir jaunākājā grupā, kuri ir 18-29 gadu vecumā, kā arī aptuveni tikpat Pierīgā dzīvojošie.
22% aptaujātajiem aizvadītā gada laikā nav bijusi vispārīga saslimšana, un šādu iedzīvotāju visvairāk ir Vidzemē – aptuveni trešdaļa no šajā reģionā dzīvojošajiem, pa 26% Zemgalē un Kurzemē, Pierīgā šādā veidā nav slimojuši 23%, bet acīmredzami augstāka saslimšana bijusi Rīgā un Latgalē, kur tikai 19% apstiprinājuši, ka aizvadītā gada laikā viņiem nav bijusi vispārīga saslimšana. Aptuveni vienādi rādītāji šajā jautājumā ir sieviešu un vīriešu vidū, un, analizējot aptaujas datus pa vecuma grupām, vidēji katrs piektais nav piedzīvojis vispārīgu saslimšanu.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” 2022. gada decembrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes uz sešiem jautājumiem, izvēloties vairākus atbilžu variantus.
