Vai pasažieri ir apmierināti ar galvaspilsētas sabiedrisko transportu? 1
Tekla Turlajs, strādājoša pensionāre: “Gribētos, lai 13. trolejbuss, ar kuru braucu divreiz dienā, kursētu biežāk, tomēr tas laikam nebūtu rentabli, jo to izmanto maz pasažieru. No rīta trolejbuss vienmēr pienāk laikā, pēcpusdienā gan tas iekļūst sastrēgumos, piemēram, Pērnavas ielā. Mani pilnībā neapmierina biļešu cena. Strādājošie pensionāri ir kā ķīlnieki, jo viņiem nodokļus piemēro visai algai. Lai gan mums jāmaksā tikai 60 centi par biļeti, tomēr arī tā ir ievērojama summa. Nesamērīgi liela summa – pusotrs eiro – jāmaksā arī par to mājdzīvnieku pārvadāšanu, kurus nevar paņemt klēpī. Turklāt arī mēnešbiļetes mājas mīluļiem nopirkt nevar.”
Artis Ozoliņš, sabiedrisko attiecību speciālists: “Kopumā esmu apmierināts ar “Rīgas satiksmes” pakalpojumiem, jo manis izmantotie transporta līdzekļi kursē pēc grafika, ir sakopti un kļūst arvien modernāki. Patīkami, ka dažādām sabiedrības grupām ir braukšanas atlaides, tomēr parasto biļešu cena ir pārāk augsta. Katru dienu izmantojot tikai divus braucienus, kopējā summa mēnesī pārsniedz 60 eiro. Tas motivē ātrāk atsākt velosezonu. Pagaidām, kamēr sniegs nav nokusis, izmantoju sabiedrisko transportu, lai no Purvciema nokļūtu pilsētas centrā un atpakaļ.”
Simona Kalniņa, izglītības darbiniece: “Nesen novēroju, kā 31. autobusā jauns, spēcīgs kontrolieris agresīvi bloķēja ceļu pusmūža kungam, neļaujot izkāpt un pieprasot maksāt 20 eiro sodu. Tas bija viens no biļešu kontrolieru īstenotajiem pazemošanas gadījumiem. Šķiet, ka īpaši agresīvi viņi ir autobusos, mazāk tramvajos. 52. autobusā viņi mēdz būt agros sestdienu rītos. Ar 6. tramvaju parasti var normāli pārvietoties, bet 3. un 6. autobuss bieži ir tik pilns, ka cilvēki spiežas viens otram virsū. Līdzīgi no rītiem ir ar 51. un 52. autobusu. Vakarpusē līdzīga aina vērojama arī citos maršrutos, šajā laikā ir vien kādi divi reisi stundā – it kā cilvēkiem vakarā nekur nevajadzētu braukt. Ja man nebūtu skolotājas e-talona ar atlaidi, es būtu spiesta meklēt darbu tuvāk pie mājām vai arī ļoti lielu algas daļu nāktos veltīt transporta izdevumiem.”
Agata Ozola, biroja darbiniece: “Gribētos labāku satiksmi starp Pļavniekiem un rajonu pāri Salu tiltam Pārdaugavā – attālums ir neliels, bet jābrauc ilgi un caur centru. Līdzīgi ir ar nokļūšanu no Pļavniekiem uz Baložiem. Visbiežāk braucu ar 3., 15. un 48. autobusu, kā arī ar 49. autobusu, kas diemžēl nekursē brīvdienās. Mani ļoti kaitina bezmaksas transports svētkos, kas kursē visai reti, tāpēc ir pārpildīts. Turklāt, pērkot mēnešbiļeti, es maksāju arī par šo svētku dienu, kamēr citi vizinās par brīvu. Ierosinu vai nu vispār atcelt bezmaksas transportu svētkos, vai arī – norīkot papildu reisus.”
Andrejs Ivanovs, noliktavas pārzinis: “Jāatzīst, abonementa biļete nedod diez cik lielu ietaupījumu. Atsevišķos gadījumos izdevīgāk ir izmantot taksometru, samaksājot kādu eiro vairāk, nekā vēlu vakarā braukt ar sabiedrisko transportu, ja nākas vēl arī pārsēsties. Tā kā noteiktās diennakts stundās pasažieru plūsma ir neliela, uzskatu, ka parasto autobusu vietā varētu lietot mazākus. Braucot ar tramvaju vakaros, esmu piedzīvojis, kā pārējiem pasažieriem nepatīkamus brīžus rada iereibušas personas vai pasažieri, kas slikti ož. Man ir nācies novērot arī ne visai godprātīgu biļešu kontrolieru rīcību.”
UZZIŅA
* 57% Latvijas iedzīvotāju ikdienā pārvietojas ar automašīnu; 38% izmanto pilsētas sabiedrisko transportu; 24% – starppilsētu sabiedrisko transportu. Ar velosipēdu pārvietojas 16%, ar motociklu, skūteri vai mopēdu – vien 2%.
* Kā trīs galvenās sabiedriskā transporta problēmas iedzīvotāji min: biļešu dārdzību (74%); nepietiekamu reisu biežumu (30%); reisu un maršrutu nesaskaņotību ar citiem transportlīdzekļiem (21%).
* Pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” pagājušajā gadā pilsētas sabiedriskajā transportā kopumā pārvadājis 146,8 miljonus pasažieru, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmumā šo kritumu saista ar biļešu cenas palielinājumu.
Avots: “DNB Latvijas barometrs”, “Rīgas satiksme”
