Mēneša laikā jāapcērp Stradiņu budžets 0
Veselības ministrija par P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļiem iecēlusi Rīgas Stradiņa universitātes prodekānu, Ģimenes medicīnas katedras vadītāju un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Iekšķīgo slimību klīnikas vadītāju, kā arī veselības ministres ārštata padomnieku Gunti Bahu un Stradiņa slimnīcas sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāju Evu Strīķi.
Par slimnīcas valdes priekšsēdētāju izraudzīta Rūta Valtere, juriste un ekonomiste, kura iepriekš pretendēja uz Valsts kancelejas direktores amatu.
Iepriekšējais slimnīcas vadītājs Modris Dzenītis, gadu strādājot par valdes priekšsēdētāju, bija daudz izdarījis, lai samazinātu slimnīcas parādus. Dzenītim izdevās arī panākt, ka slimnīcas nodaļu vadītāji rēķina izdevumus, seko līdzi, lai tie nepārsniegtu ārstniecības iestādes iespējas. Tomēr veselības ministre Ingrīda Circene nav apmierināta ar slimnīcas finanšu rādītājiem – viņa uzskata, ka slimnīcai ir 17 miljonu latu parādi, kamēr M. Dzenītis centies pierādīt, ka parāds ir tikai divi miljoni. Arī par uzņēmuma algu fonda samazinājumu Circenei un Dzenītim ir diametrāli pretēji viedokļi. Dzenītis atzina, ka starp slimnīcas valdi un ministriju nav notikusi objektīva informācijas apmaiņa – valsts kapitāldaļu turētājs ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš nav izrādījis neapmierinātību ar slimnīcas vadības darbu, kaut gan regulāri par to saņēmis atskaites.
Jaunajai valdes priekšsēdētājai R. Valterei mēneša laikā ir jāiesniedz ministrijai sabalansēts slimnīcas budžeta projekts, pastāstīja Stradiņa slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Stibe. Dīvaini, ka ministrija šo projektu no topošajiem valdes locekļiem nav pieprasījusi, pirms iecēla tos amatos.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba norādīja, ka ministrijai tomēr vispirms vajadzēja pārliecināties, vai šīs personas spēs izpildīt tos uzdevumus, ko tā ir izvirzījusi. Tagad viss notiekot otrādi – ministrija par personu piemērotību amatam pārliecināsies tikai tad, kad tās jau saņēmušas vadības grožus, atzina I. Sudraba.
Pēc veselības ministres sacītā, slimnīcā ir ļoti daudz darāmā – pats galvenais, jāsabalansē budžets. M. Dzenītis ministrijai bija iesniedzis gada budžetu ar četru miljonu latu zaudējumu prognozi. Šogad slimnīcai no valsts budžeta ir piešķirts par 3,6 miljoniem latu mazāk nekā pagājušajā gadā, bet slimnieku skaits, rēķinot pa mēnešiem, arvien palielinās. Jaunajai valdei būs jāiesniedz ministrijai sabalansēts budžets – tātad bez zaudējumiem. Kā skaidroja iepriekšējā slimnīcas vadība, to var izdarīt uz pacientu rēķina.
Ja jau slimnīcas jaunajai valdei būs darba pilnas rokas, tad rodas pamatots jautājums – vai G. Bahs, kuram patlaban ir vairāki amati, no tiem atteiksies, lai strādātu tikai un vienīgi slimnīcas labā? Vai ministrija to pieprasīs? Ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders, paužot valsts sekretāra viedokli, sacīja, ka G. Baham būs pašam jāizlemj, no kā atteikties un ko paturēt. G. Bahs informēja, ka atteikšoties no Rīgas Austrumu slimnīcas klīnikas vadītāja pienākumiem, kas esot ietilpīgākie. Prodekāna un katedras vadītāja pienākumus savienošot ar valdes locekļa amatu. Jāatzīst, ka tieši šie divi amati Baham bijuši finansiāli ienesīgākie – amatpersonu deklarācijā uzrādīts, ka 2010. gadā (par 2011. gadu datu nav) Bahs nopelnījis 25 553 latus. Valdes locekļa alga ir ap 2000 latu.
