Sortiments turpina veidoties gan no Rietumeiropā, Krievijā un Baltijas valstīs selekcionētām šķirnēm, gan vietējās selekcijas šķirnēm (“Lāse”, “Latvijas Dzeltenā olplūme”, “Minjona”, “Adele”, “Ance” un “Sonora”). 0
Koka garums parasti ir līdz pieciem metriem, garākie eksemplāri var sasniegt pat 9-15 metru augstumu, savukārt krūma augstums bieži vien ir līdz trīs metriem. Sarkanbrūnie zari var būt rotāti ar nelieliem ērkšķiem, taču pārējās auga daļas ir diezgan gludas: ovālās formas lapas ir rotātas vien ar smalkiem robiņiem, taču augļi atpazīstami ar savu gludo virsmu un nelielu rievu vienā to pusē. Pavasarī izplaukst balti ziedi ar 5 ziedlapiņām, kuri pēc veiksmīgas apputeksnēšanās vasaras laikā pārtop par plūmju augļiem. Tie ir līdz pat 8 cm lieli apaļas vai ovālas formas kauleņi, kuru mīkstums var būt gan salds, gan skābens. Augļa krāsa var būt no dzeltenas un zaļas līdz pat sārtai un tumši violetai. Dažu šķirņu augļu miziņai var būt vaskaina, gaiša apsarme.
Latvijas apstākļiem jāizvēlas šķirnes, kam ir laba ziemcietība, piemēram, “Edinburgas hercogs”, “Stanley”, “Perdrigons”, “Minjona”, “Kolonnovidnaja”.
Saulainas vietas ir ideālas plūmju kokiem, taču noteikti jāparūpējas arī par augsni: tai jābūt labi drenētai un vidēji auglīgai. Ja ir iespēja, jāizvēlas vismazāk vējainā vieta. Plūmes var izaudzēt, potējot vai acojot izvēlēto šķirni uz potcelma, kas var tikt izaudzēts no plūmju kauliņa vai atdalītas sakņu atvases.
Tās var iegādāties gan kā kailsakņu, gan kā konteinertipa stādus. Stādot bedrei jābūt pāris centimetrus platākai un dziļākai nekā saknes, un tās vidū jāizveido neliels augsnes pauguriņš, uz kā uzsēdināt sakņu sistēmu, pārējās saknes izplešot pa malām (tās nesavainojot un nesaspiežot – pārāk garas saknes labāk saīsināt nekā stipri salocīt). Atstatums starp plūmju kokiem var būt no 5 līdz pat 8 m (to nosaka potcelma un šķirnes augšanas spars).
