Mencu zvejniekiem – sāpju nauda 0
Valsts un ES atbalsts būs pieejams tiem zvejas kuģu īpašniekiem un zvejas kuģu apkalpes locekļiem, kuri uz laiku pārtrauks zvejas darbības saistībā ar šī gada 22. jūlijā EK pieņemtiem ārkārtas pasākumiem ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu mencu krājumiem Baltijas jūras austrumdaļā.
Uz laiku – tas nozīmē periodu no 2019. gada 1. septembra līdz 31. decembrim vismaz uz vienu pilnu kalendāro mēnesi.
Atbalsts paredzēts zvejas kuģa īpašniekam, kas uz zvejas lieguma laiku pārtrauks visas zvejas darbības ar konkrēto zvejas kuģi, kā arī atbalsts attiecas uz pašu piekrastes zvejas kuģi – tam jāatrodas ostā un tas nedrīkst iziet no tās, tā paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais valdības noteikumu projekts.
Uz atbalstu varēs pretendēt tikai tādi zvejas kuģi, ar kuriem 2016., 2017. vai 2018. gadā no septembra līdz decembrim ir tikusi veikta mencu nozveja Baltijas jūras 24., 25. vai 26. apakšrajonā, kā arī tādi, ar kuriem vismaz 120 dienas ir notikušas zvejas darbības jūrā pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.
Finansējumu varēs saņemt arī tie zvejnieki, kuri strādājuši uz zvejas kuģiem, ar ko tiek pārtraukta zvejošana. Uz atbalstu varēs pretendēt zvejnieks, kas vismaz 120 dienas ir strādājis jūrā uz darbību pārtraucošā zvejas kuģa pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas. Lai pretendētu uz atbalstu, par zvejnieku noteiktu periodu valsts budžetā ir jābūt iemaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un tam ir jābūt noteiktā periodā izsniegtam un arī zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas laikā spēkā esošam Jūrnieku reģistra kvalifikācijas sertifikātam.
Tāpat visā zvejas darbību pārtraukšanas laikā zvejniekam ir vai nu jābūt darba attiecībās ar to zvejas kuģa īpašnieku, kurš īsteno zvejas darbību pārtraukšanu, vai arī viņam pašam ir jābūt zvejas kuģa īpašniekam vai arī zemnieku/zvejnieku saimniecības īpašniekam, kura īpašumā ir zvejas kuģis, uz kuru attiecas zvejas darbību pagaidu pārtraukšana.
Par katru zvejas lieguma perioda kalendāro mēnesi, kurā zvejas kuģa īpašnieks un zvejnieks pārtrauks visas zvejas darbības, plānots finansiāls atbalsts, lai kompensētu konkrētā zvejas kuģa dīkstāves izdevumus, kā arī neiegūtos ienākumus vai zvejnieka neiegūto darba algu.
Lai varētu pretendēt uz publisko finansējumu par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu par konkrēto zvejas lieguma kalendāro mēnesi, noteiktā kārtība ir jāievēro no attiecīgā kalendārā mēneša pirmā datuma.
Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits uzsver, ka plānotais atbalsts ir ļoti svarīgs zvejniekiem. Kāpēc? Jau nākamgad mencu nozveja Austrumbaltijā tiks aizliegta pilnībā un kvota samazināta par 100%. Tas nozīmē būtisku ieņēmumu samazinājumu zvejniekiem.
Kompensācijām pavisam iedalīti divi miljoni eiro, kas ņemti no citiem pasākumiem, kur finansējums nav apgūts, un tas šoreiz ļaus sniegt īslaicīgu atbalstu nozarē strādājošajiem. Taču jādomā par turpmāko. Arī nākamajā plānošanas periodā paredzēts finansējums kuģu sagriešanai, taču te var veidoties nozīmīga problēma.
Proti, nav paredzēts sagriezt tos kuģus, kas nav aktīvi jeb iepriekšējo divu gadu laikā nav zvejojuši 120 dienas. Šāda situācija var veidoties, aizliedzot Austrumbaltijas mencu zveju.
Voits uzskata, ka jāver vaļā ES regula, kas atļautu piešķirt finansējumu kuģu griešanai jau 2020. gadā, kas būtu izdevīgi arī Latvijai. Prognozējams, ka no 54 Latvijas flotes kuģiem kompensācijām varētu pieteikties 17.
