Mencas var paturēt lomā tikai tad, ja tā nejauši noķerta citu sugu – reņģu, brētliņu, plekstu – zvejā 2
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Brētliņas un lašus varēs zvejot vairāk, Baltijas jūras reņģēm un mencām – krass samazinājums, to paredz Luksemburgā sadalītās zivju nozvejas iespējas nākamajam gadam.
Smagākie lēmumi nozares ekspertu sanāksmē un zivsaimniecības padomē tāpat kā iepriekšējā gadā saistīti ar mencu piezvejas noteikšanu, kas būtu pieļaujama citu zivju sugu zvejā, vēsta Zemkopības ministrija (ZM).
Kā iepriekš ziņots, kritiskā Baltijas jūras austrumu daļas mencu populācijas stāvokļa dēļ mencas specializēta zveja jau kopš šā gada vairs nav atļauta. Mencu var paturēt lomā tikai tad, ja tā nejauši noķerta citu sugu – reņģu, brētliņu, plekstu – zvejā vai arī piekrastes zvejā kā neizbēgama piezveja.
Latvija paudusi stingru nostāju pret Eiropas Komisijas (EK) nepamatoti lielo 70% samazinājumu Austrumu mencas piezvejai, kas būtu pieļaujama citu zivju sugu zvejā. Neskatoties uz visām pūlēm, tomēr nav izdevies panākt mazāku samazinājumu šīs sugas kvotai. Tieši tāpēc nākamgad nāksies pielāgoties Austrumu mencas aizsardzībai noteiktajām stingrajām prasībām un ierobežot mencu piezveju citu sugu zvejā vēl vairāk nekā šogad.
Arī vairākiem citiem zivju krājumiem piedāvāts noteikt mazākas kvotas, tomēr Latvijai kopā ar Baltijas jūras valstu sadarbības platformu BALTFISH izdevies aizstāvēt labāku zvejas iespēju noteikšanu. Piemēram, brētliņai nākamgad būs 6% kvotas pieaugums pretēji EK piedāvājumam – 0% un Baltijas jūras Rietumu daļas mencai kvota palielināsies par 5%, salīdzinot ar EK piedāvāto 11% samazinājumu.
Vislabākā ziņa tieši Latvijai ir zvejas iespēju pieaugums 2021. gadā reņģei Rīgas līcī – par 15%. Par 9% augs lašu nozvejas kvotas. Savukārt 36% samazinājums gaidāms reņģei Baltijas jūrā. Latvijas pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienībā vietniece, Latvijas delegācijas vadītāja Alise Balode vērtē, ka zvejniekiem zvejas iespēju ziņā nākamajā gadā būs vairāk plusu nekā mīnusu, izņemot Austrumu daļas mencu, kuras kritiskā stāvokļa pārvarēšanai tagad ir jāmeklē citi iemesli, nevis zvejniecība, jo zvejnieku ietekme uz šīs sugas stāvokli šobrīd ir samazināta līdz minimālam līmenim.
“Pozitīvi, ka brētliņu nozvejai izdevās panākt 6% pieaugumu, bet ļoti žēl, ka reņģei Baltijas jūrā būs samazinājums. Mūsu uzņēmums gan ir viens no retajiem, kurš zvejo gan līcī, gan jūrā un kopumā situācija izlīdzināsies,” par zvejas kvotu izmaiņām saka SIA “Verģi” īpašnieks Ivars Janeks. Par mencām gan ilūziju vairs neesot, jo resursi izsīkst, tāpēc jādomā par situāciju nākotnē.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, atsaucoties uz zemkopības ministra padomnieka Inārija Voita teikto, ka mencu zvejas pārtraukšanas dēļ turpināsies zvejas flotes sabalansēšana. Pēc BIOR aprēķiniem, vēl var sagriezt desmit kuģus, un tam būtu nepieciešami trīs miljoni eiro. “Mencu zvejas kuģi savu likteni gaida jau divus gadus,” piebilda Ivars Janeks.
