Memorands parakstīts, vienotības nav: Kariņa piedāvājumā NA un “AS” nesaņem vismaz vienu kāroto ministriju 117
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdību veidojošie politiskie spēki – “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība – ceturtdien parakstīja topošās koalīcijas sadarbības memorandu. Taču joprojām nav skaidrības, kuri departamenti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju.
Par tādas izveidi partijas ir vienojušās, kas bija iespējams, jo “vide” tās nosaukumā ir pazudusi. Pēc stundu garas apspriedes ar partneriem valdības veidotājs Krišjānis Kariņš (“JV”) ceturtdien medijus iepazīstināja ar savu redzējumu par atbildības jomu sadalījumu, kurā “Jaunajai Vienotībai” paredzēti septiņi amati valdībā, “Apvienotajam sarakstam” – Saeimas spīkers un četras ministrijas, Nacionālajai apvienībai – četras ministrijas.
Amatu sadalījums noteikts proporcionāli partiju pārstāvniecībai Saeimā. No K. Kariņa piedāvājuma redzams, ka gan viens, gan otrs sabiedrotais nav saņēmis vismaz vienu kāroto ministriju.
Nacionālā apvienība vēlējās arī turpmāk vadīt nozares, kuras tai ir tagad, bet Zemkopības ministrija tai nav iedalīta. Līdzīgi “AS” nav piedāvāts vadīt Satiksmes ministriju, par kuru apvienība bija izrādījusi interesi.
K. Kariņa piedāvājums paredz, ka “Jaunajai Vienotībai” ir premjers, ārlietu ministrs, finanšu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, tieslietu ministrs, klimata un enerģētikas ministrs un labklājības ministrs.
“Apvienotajam sarakstam” plānots uzticēt atbildību par Iekšlietu ministriju, Zemkopības ministriju, Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, bet Nacionālajai apvienībai – par Aizsardzības ministriju, Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju un Ekonomikas ministriju. K. Kariņš teica, ka, viņaprāt, piedāvājums ir taisnīgs un “es neredzu iespēju te kaut ko mainīt”.
“AS” un NA pārstāvji ceturtdien nekomentēja ne parakstīto memorandu, ne piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Partneri vēloties to apspriest partijās un par savu viedokli informēs piektdien pēcpusdienā, kad paredzēta kārtējā partiju tikšanās.
VARAM nosaukums neskaidrs
K. Kariņa piedāvātajā sadarbības memoranda projektā sākotnēji bija piedāvāts veidot jaunu Enerģētikas, klimata un vides ministriju, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vietā izveidot Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministriju.
Tāpat bija paredzēts noteikt, ka par nodarbinātības politiku būs atbildīga Ekonomikas ministrija, bet par bērnu jautājumiem – Labklājības ministrija, bet informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jautājumus nodot vienai ministrijai.
Tagad par digitālo politiku atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet šie jautājumi ir arī Satiksmes ministrijas kompetencē. Šie punkti memorandā nav mainīti, taču Klimata un enerģētikas ministrijas nosaukumā “vide” vairs neparādās.
Trešdien pēc partiju tikšanās, kurā notika šā dokumenta apspriešana, “AS” līderis Uldis Pīlēns atzina, ka par jaunās ministrijas izveidi bija lielas domstarpības, bet “Jaunā Vienotība” ir uzņēmusies atbildību, lai tās nosaukums būtu piepildīts ar saturu un neprasītu budžetā papildu finansējumu.
“Mēs arī uzskatām, ka enerģētika ir svarīga prioritāte. Un mēs negribam, lai “Apvienotā saraksta” dēļ izgāžas jēdzīga koalīcija,” teica U. Pīlēns.
Pēc tam Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka lielākās domstarpības bijušas tieši par vēlmi vides jautājumus un enerģētiku koncentrēt vienā ministrijā. Ja tas tā būtu palicis, E. Tavars pat bijis gatavs piecelties un aiziet.
Viņš esot K. Kariņam izskaidrojis, ka vides politika ietver sevī aptuveni divdesmit jomas, ar ko VARAM nodarbojas vairāki departamenti un nodaļas. Piemēram, viņš minēja aizsargjoslas, atkritumu apsaimniekošanu, augsnes kvalitāti, dabas resursu nodokli, gaisa aizsardzību, zemes dzīles, jūras vides aizsardzību, iepakojuma sistēmu un citas.
Un visbeidzot, VARAM kompetencē ir arī ietekmes uz vidi novērtējums. Kā zināms, tieši te iepriekš ir sadūrušās Ekonomikas ministrijas, kura atbild par enerģētiku, un VARAM intereses. “Kad Krišjānim Kariņam to izstāstīju, viņš saprata un mēs vienojāmies,” ceturtdien no rīta sacīja E. Tavars.
Katram savs redzējums
Taču tās pašas dienas pievakarē K. Kariņš žurnālistiem stāstīja ko citu – viņš vairākkārt atkārtoja, ka vēl jāturpina diskusijas par to, cik daudz no VARAM esošās kompetences, kas saistās ar vides jautājumiem, pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju.
E. Tavars iepriekš bija teicis, ka runa varētu būt tikai par Klimata pārmaiņu departamentu, kura štatā ir aptuveni 20 darbinieku. “Mums vēl ir jāvienojas, vai aiziet viss Vides aizsardzības departaments vai tikai kāda daļa,” savukārt sacīja K. Kariņš.
Jāteic, ka VARAM ir arī Dabas aizsardzības departaments. Tas nozīmē, ka tās varētu būt diezgan lielas izmaiņas, kuru sagatavošana prasītu laiku. Taču K. Kariņš uzsvēra, ka jauno klimata un enerģētikas ministru apstiprinās reizē ar pārējiem ministriem.
Tātad līdz uzticības balsojumam par valdību vēl Saeimai jāgroza Ministru kabineta iekārtas likums.
Taču Saeima nevar uzsākt darbu, kamēr nav izveidotas Saeimas komisijas, kurām nodot likumus un kuras tos sagatavotu izskatīšanai Saeimas sēdē. Savukārt komisijas nevar izveidot, kamēr koalīcijā nav panākta vienošanās.
Otrs jautājums, par kuru partijām bija domstarpības, ir par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Memoranda projektā bija paredzēts centralizēt to vadību un pakāpeniski uzsākt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kotāciju biržā tajos gadījumos, kad tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai.
Kotēšana biržā faktiski nozīmētu daļēju īpašnieka maiņu, pieļāva E. Tavars. Savukārt U. Pīlēns trešdien žurnālistiem teica, ka valsts kritiskās infrastruktūras kapitālsabiedrības nevar privatizēt, nosaucot tādas valsts kapitālsabiedrības kā “Latvijas valsts meži,” “Latvenergo,” kā arī ostas.
“Valstij ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi, lai kritiskā infrastruktūra vai tās kapitāldaļas nenonāktu naidīgās rokās,” piebilda U. Pīlēns. Memorandā, kuru partijas parakstīja, vairs nav paredzēta valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā.
Tajā teikts, ka valsts kapitālsabiedrībās ir jāievieš augsti pārvaldības standarti un jāvērtē atsevišķu valsts kapitālsabiedrību apvienotas pārvaldības izveidi. “Valsts stratēģiskos aktīvus un kritisko infrastruktūru paturēt valsts kontrolē,” paredz memorands
Memoranda parakstīšana ir tikai otrais no pieciem valdības veidošanas posmiem, kurus ir noteicis Valsts prezidents Egils Levits.
Pirmais bija vienošanās par koalīcijas sastāvu, pēc tam memoranda parakstīšana. Šis uzdevums ietver sevī arī vienošanos par valdības struktūru. Trešais solis ir atbildības jomu sadalījums starp politiskajiem spēkiem, tad potenciālo ministru kandidātu vadībā partijas sagatavos valdības deklarāciju.
Valsts prezidents E. Levits oficiāli nosauks personu, kurai uzticēs valdības veidošanu tikai tad, kad būs pārliecināts, ka partijas spēj vienoties par valdības deklarāciju.
