Melo un prasa statusu krievu valodai 11
Paši Eiropas Parlamenta deputāti to pat nenojauš, bet Krievijas televīzija NTV jau uzvaroši ziņo, ka EP atzinis krievvalodīgo diskriminācijas faktu Igaunijā. “Tieši šobrīd minoritāšu valodu jautājumu un lielākā daļa diskusiju būs veltītas tieši Latvijai un Igaunijai,” vēsta Maskavas korespondents.
NTV atsaucas uz kādu ziņojumu, kur Igaunijai tiekot pārmests, ka krievvalodīgajiem esot grūti atrast darbu, uz brīdi ekrānā pavīd kāds dokuments angļu valodā. Žurnālists paziņo: “Tā jau ir uzvara!” Tālāk tiek rādīts kāds krievvalodīgais aktīvists Dmitrijs Suhoruslovs, kurš komentē: “Daudzus gadus igauņu politiķiem izdevās vazāt aiz deguna Eiropas Savienību un radīt ilūziju, ka te ir labklājība, tiek ievērotas tiesības, taču tas neatbilst patiesībai. Tagad Eiropas Parlaments beidzot ir ieraudzījis ziloni.”
Sižeta turpinājumā drīz vien atklājas tā mērķis – problēmu varot atrisināt, piešķirot krievu valodai valsts valodas statusu Igaunijā, norāda NTV, un izsaka nožēlu, ka šo ideju neatbalstīja ne bijušais prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš krievu valodu vispār nosaucis par “okupantu valodu”, ne pašreizējā prezidente Kersti Kaljulaida.
Uz īsu brīdi ekrānā parādās arī persona, kura, visticamāk, ir šīs viltus ziņas avots – EP deputāte no Igaunijas Jana Tooma, kuru nereti salīdzina ar Tatjanu Ždanoku, jo abu politiskie uzskati ir ļoti tuvi un darbības metodes līdzīgas.
Izcelsme un izplatība
Šo “ziņu” varētu skatīt kā turpinājumu nesen Krievijā izplatītajiem meliem, ka Eiropas Parlaments ieviesīs sankcijas pret Baltijas valstīm par fašisma ideju atbalstīšanu (par to jau varēja lasīt “Latvijas Avīzē” rubrikā “Atmaskots” 26. jūlijā). Lai gan tāds jautājums EP nav apspriests un sankcijas nav ieviestas, ziņas izplatītāji, protams, savas aplamības nav atsaukuši.
Acīmredzot atsaukšanās uz it kā Eiropas Parlamentā pieņemtiem lēmumiem kļūst par ierastu praksi Krievijas televīzijām, jo atbildība par maldu izplatīšanu netiek prasīta un arī EP reakcija pret dezinformācijas izplatīšanos pagaidām ir diezgan kusla.
NTV šobrīd ir tikai viena no “skrūvītēm” Kremļa propagandas mehānismā, lai gan savulaik šis medijs tika uzskatīts par demokrātiskāko un modernāko Krievijā (tolaik tas bija privāts kanāls, tajā darbojās tādi pazīstami žurnālisti kā Jevgēņijs Kiseļevs, Leonīds Parfjonovs un citi). Tieši brutālā NTV pārņemšana 2001. gadā tiek uzskatīta par lūzuma punktu, kas pielika treknu punktu vārda brīvībai Krievijā.
Atmaskojums
“Tas ir kārtējais apmelojums – viltus ziņa, kas neatbilst faktiem. Eiropas Parlamentā par Igaunijas nosodīšanu nekas nav spriests,” saka EP deputāts no Latvijas Artis Pabriks. Protams, esot atsevišķi deputāti, kuri reizēm mēģinot šīs tēmas izvirzīt, tostarp no Latvijas ievēlētie politiķi Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins. Parasti tas notiekot Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā (PETI), kur varot iesniegt dažādas iniciatīvas, taču šādas individuālas darbības izskatīšanu nekādā gadījumā nevar uzskatīt par EP nostāju vai politisku lēmumu. “Ja kāds kaut ko gaiteņos parunā, tā vēl nav nekāda EP pozīcija,” salīdzina A. Pabriks.
Tad no kurienes šoreiz radusies šī tēma? Izrādās, tai par ieganstu noderējis kāds Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) pasūtīts pētījums, kurā, cītīgi meklējot, var atrast arī vairākas atsauces uz Igauniju. Fragments, kuru pompozi pasniegusi Krievijas televīzija, ir īss fokusa grupu interviju dalībnieku izteikumu apkopojums, kur atzīts, ka igauņu valodas zināšanu trūkums apgrūtina iespējas krievvalodīgajiem atrast darbu Igaunijā (tas lasāms ziņojuma 86. lpp.). Taču pārmetumi par to Igaunijai netiek veltīti. Tieši pretēji, tālāk secinājumos pētnieki izskaidro, kā radusies šāda situācija. Fragments: “Valodas situāciju Igaunijā ietekmējusi ilgstošā Krievijas okupācija. Šajā laikā daudzi krievi emigrēja uz valsti, bet neuzskatīja par pienākumu apgūt valodu. Pēc dzelzs priekškara krišanas Igaunija izstrādāja politiku, lai atdzīvinātu igauņu valodu.” (Ziņojuma 150. lpp.) Šo teikumu, NTV, protams, noklusējusi.
Jāpiebilst, ka šis ziņojums nav politisks dokuments, kas arī skaidri norādīts: “Šajā dokumentā izteiktie viedokļi ir vienīgi autoru viedoklis un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Parlamenta oficiālo nostāju.”
ATBALSTA
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
