Melnzeme dārzā – jo melnāka, jo labāka? 0
“Mums nepieciešama melnzeme dārzam, bet reiz jau atveda pilnīgi neauglīgu zemi. Kā nenopirkt kaķi maisā?” DACE JELGAVAS NOVADĀ
Melnzeme ir tautā lietots žargonvārds, jo augsne pēc krāsas izskatās melna, taču profesionālajā terminoloģijā tai nav nekādas saistības ar melnzemi, jo melnzemes Latvijā vispār nav.
Šo materiālu ņem no dažādām vietām. Ja to iegūst no mazauglīgas pļavas vai mitras vietas, kurā sakrājusies pussadalījusies organiskā viela, augsnē bieži ir arī daudz kas nevēlams, piemēram, dzelzs savienojumi, skāba pH reakcija. Nereti tā sauktā melnzeme tiek ņemta no nezālienēm un tajā ir daudz nezāļu sēklu un sakneņu. Tā var būt arī ar ekskavatoru nostumta augsnes virskārta no būvlaukumiem vai ceļmalām. Pircējs diemžēl neredz vietu, kur materiāls iegūts, tāpēc viņam grūti izvērtēt, vai atvestā krava būs laba vai slikta. Tirgotājiem, pārdodot zemi, kvalitātes kritēriji ir vienkārši – jo melnāka, jo labāka. Taču pieredzējis dārznieks, jau paņemot rokā un papētot, novērtēs augsnes struktūru. Ja zeme ir ļoti kūdraina, ķepīga, mitrā stāvoklī gluma, tā apzaļumošanai nederēs.
Jāsaprot, ka neviens netirgo labu aramzemes kārtu, kas iegūta no iekultivēta dārza vai iekopta tīruma. Visbiežāk tā saukto melnzemi ņem no sabēruma, rokot grāvjus, dīķus vai ko citu. Ievedot nekvalitatīvu zemi dārzā, to nevarēs nomainīt un turpmākajos gados būs jācīnās ar sekām. Ja vajadzīga auglīga zeme, iesaku iegādāties speciālus kompostus, kas veidoti no dažādiem komponentiem – kūdras, pļautas zāles, lapu zemes.