VIDEO. Vairāki aborti, liegums tikties ar meitu: leģendārais dziedātājs Viktors Lapčenoks atklāti par Noras Bumbieres apmātību 115
Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks savulaik bija vieni no slavenākajiem Latvijas estrādes duetiem, kas sadarbojās ar komponistu Raimondu Paulu un izpildīja viņa sarakstītās dziesmas. Kopā ar Viktoru Nora bija ne vien uz skatuves, bet arī dzīvē, taču dziedātājas sarežģītais raksturs bija viens no tiem iemesliem, kamdēļ pāris izšķīrās. Par to TV raidījumā “Pasaki to skaļi” studijā pastāstīja arī pats Viktors Lapčenoks.
“Darba jautājumos viss bija kārtībā. Dziedājām mājās. Dziedājām, staigājot pa pilsētu. Mēs jutām, ko Raimonds no tās dziesmas grib dzirdēt. To mēs darījām, darījām, darījām visās iespējamajās vietās. Bet dzīvē bija sarežģītāk,” – atceras Viktors un nenoliedz – Nora bijusi tik ļoti greizsirdīga, ka nebija ļāvusi viņam tikties ar meitu no citām attiecībām. “Tomēr es to darīju slepus. Jūs iedomājieties, cik greizsirdība tālu var aiziet?” – saka mākslinieks.
“Es biju izmisumā, jo nevarēju to saprast. Es mēģināju ar viņu runāt, bet tas bija tukšais variants. Jo es vairāk par to runāju, jo vairāk viņa iekarsa,” – atzīst dziedātājs un teic, ka, iespējams, viņam bijis bail, ka nostājoties pret Noras greizsirdības lēkmēm atklāti, izjuktu arī viņu skatuves duets.
Raidījuma vadītāja Elīna jautā, vai tas tiesa, ka Nora Bumbiere abu kopdzīves laikā esot taisījusi arī vairākus abortus, jo baidījusies no tā, ka Viktors pārāk pieķersies bērnam.
Leģendārā dziedātāja Nora Bumbiere aizsaulē devās 1994.gada 12.janvārī 46 gadu vecumā un nāves iemesls bija aknu ciroze. Nora savas dzīves laikā bija precējusies četras reizes un attiecībās ar dzīves partneriem pasaulē nāca trīs bērni – dēls Romualds (1964 – 2001), dēls Georgs (dzimis 1981.gadā) un meita Beatrise (dzimusi 1989.gadā).
2012.gadā parkā pie Jelgavas kultūras nama atklāts Norai Bumbierei veltīts piemineklis, tā autors – tēlnieks Kārlis Īle.
Viktors Lapčenoks viesojas “Pasaki to skaļi” studijā:
Nora Bumbiere izpilda dziesmu “Par pēdējo lapu” (1977):