“Krustojumā neapdzen! Nekad! Nekādā!” Kā izbraukt melnos punktus uz Latvijas ceļiem 5
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir izveidota jauna valsts galveno autoceļu bīstamo posmu un krustojumu jeb melno punktu karte, kurā apkopoti ceļu satiksmes negadījumu dati par trīs gadu periodu no 2017. līdz 2019.gadam.
Uz valsts galvenajiem autoceļiem ir konstatēti 48 melnie punkti. Iepriekšējā kartē par periodu no 2014. līdz 2016. gadam šādi punkti bija 99.
Labāk? Pateicoties visai vērienīgiem “LVC” veiktiem infrastruktūras uzlabošanas darbiem, iespējams, arī pašu braucēju (vismaz daļas) paradumu maiņai – tiešām labāk. Bet…
Melno plankumu vairākums ir koncentrējies Pierīgā, kur satiksmes intensitāte ir liela. Un augoša. Antičempions ir Rīgas apvedceļš (A4 un A5).
Vērienīgas pārbūves šeit tuvākajā laikā mums nebūs, kā saka, pa kabatai. Lētāk veicamie darbi (līnijas, ceļa zīmes, radari u. tml.) jau paveikti. Un, kā redzams, nelaimes šādā veidā nav iznīdējamas.
Tikai pašu braucēju vaina
Apvedceļa 13 melno punktu pilna analīze man pa spēkam nebija. Bet uz Kurzemi brīvdienās atkal braucu un A10 kritiskās atzīmes apskatīju.
Un jāsaka – esmu maķenīt šokēts. Melnais punkts 46. kilometrā, piemēram. No lielceļa pa kreisi (ja uz Ventspils pusi braucam) aiziet mazs celiņš.
Kreisais pagrieziens atļauts. Lai to padarītu drošu, uz maģistrāles ierobežots ātrums, sakrāsotas masīvas baltās strīpas, ir apdzīšanas aizlieguma zīme. Un – septiņi negadījumi, astoņi ievainoti cilvēki (trijos gados). Kā to var dabūt gatavu?
Var, ja laikā un telpā sastopas divi stūrētāji. Katrs savā veidā aplams. Vienam jau sen uzspļaut līnijām un zīmēm, viņu uz Ventspils pusi dzen kāds velnišķs spēks. Paātrinājumu narkomānija.
Viņš ir kreisajā joslā un jau sasniedzis kādus 100 km/h. Otrs, sabremzējies līdz 30, pagrieziena signālu ieslēdzis, stūrē uz kapu pusi pavisam droši un pārliecināti, jo pretim nenāk neviens un garām braukt te taču nedrīkst. Spogulī šis varbūt pat neskatījās… Blaukš!
To narkomānu kāds rāmi rātnais un likumpaklausīgais var sastapt arī frontāli – ja no sīkceliņa griezīsies uz Rīgas pusi, tikai par tukšumu kreisajā pusē pārliecinājies. No labās taču neviens nedrīkst braukt… Blaukš!
Tā top melnie punkti. Un vietas, un tā sauktā infrastruktūra pie vainas minimāli. Tā ir gluži laba pie pagrieziena uz Smārdi (9 negadījumi), tā ir dārga un gandrīz vai ideāla nesen izbūvētajā Tukuma aplī (11 negadījumi, 5 ievainotie). Cilvēkus būtu jāmēģina mainīt. Arī dažus likumus derētu palabot.
Apdzīšana krustojumā
Mūsu satiksmes noteikumos teikts:
• 123. Aizliegts apdzīt šādās vietās:
• 123.1. regulējamos krustojumos;
• 123.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu;…
Eiropas valstu satiksmes noteikumus salīdzinošā tabulā (avots – EK) atrodams, ka nekādas atrunas par šāda manevra atļautību krustojumos nav Vācijā, Anglijā, Austrijā, Dānijā, Spānijā… Nedrīkst, un viss. Pretējā gadījumā “atļauts” var tikt uztverts kā rekomendācija.
Esmu vairākkārt mēģinājis (“Stūres klubā”, “Latvijas Avīzē”) vērsties pie amatpersonām, rosināt 123.2. apakšpunkta piebildi vienkārši svītrot.
Bez panākumiem. Ilūzijas vairs neloloju. Pārāk smags ir mūsu birokrātiskais aparāts. Turklāt šajā gadījumā iebildes saņēmu arī no citas puses – ralliju čempions Ivars Caune, piemēram, bija skeptisks: kam vajadzīgs vēl viens aizliegums, vēl viena formālu sodu piemērošanas vietu grupa.
Un, zaudējis ticību noteikumu skaidrībai un visspēcībai, es pieņemu sev (un aicinu citus sekot) LABAS PRAKSES LIKUMU.
Krustojumā neapdzen! Nekad. Nekādā. Sevišķi bīstams šis manevrs ir situācijās, kad apdzenamo ātrums neliels.
Ja redzi traktoru, esi trīskārt piesardzīgs, jo tam pat krustojumu nevajag, un spoguļi dubļaini vai to vispār nav.
“Kokmašīnas”… Tie veči spoguļos skatās tikai tad, ja (reizi divās nedēļās) sievas piespiež viņus bārdu nokasīt, varbūt arī šoreiz paskatījās, bet tu tad vēl biji tālu un maziņš…
Šādi zem baļķiem ir pabraucis gan pazīstams dziedātājs (izdzīvoja un dzied joprojām), gan cilvēkiem pilns satiksmes autobuss. Abos gadījumos formāli vainīgi bija baļķvedēju šoferi. Ko cietušajiem dod “formāli vainīgs”?
Muļķīgās “tiesības uzskatīt”
Nu nekādi nevaru par labu pieņemt vienu citu mūsu ceļu satiksmes likuma sadaļu.
“19. pants. Ceļu satiksmes dalībnieku vispārīgie pienākumi un tiesības:
(4) Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.”
Tam tur, kurš griezās pa kreisi uz Ķemeru kapiem, bija “tiesības uzskatīt”… Nu beidziet!
Kurš saprātīgs cilvēks Latvijā var uzskatīt, ka satiksmes noteikumus ievēros visi?!
Dažās stundās uz Ventspils šosejas es redzu desmitiem ātruma limitu ignorances, tikpat, pat simtu, nepārtraukto līniju šķērsošanas.
Un pavisam dabiski un loģiski gaidu citu braucēju tīšas un netīšas kļūdas un pārkāpumus. Esmu tām gatavs. Man patīk Anglijas satiksmes noteikumi (“Highway code”). Palasiet kādreiz (internetā viegli atrodami)!
Tur atradīsiet pavisam citu pieeju attiecībām uz ceļa. Aicinājumus nevis truli izmantot savas formālās priekšrocības, bet gan saprast, ka jebkurš kolēģis var kādreiz kļūdīties. Un tu vari arī viņa kļūdas traģiskas sekas novērst.
Kas attiecas uz “melno punktu” karti – nevienam no mums nenāks par ļaunu, ja no pievienotās tabulas paņemsim saviem ikdienas maršrutiem atbilstošo daļu un katru vietiņu dabā papētīsim sīkāk.
Un nesteidzīgi gatavosim turpmākas rīcības programmu, kurā vairāk vietas ierādīsim “labas prakses” likumiem.
