Melnis: “Saules paneļu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir ļoti spēcīgi samazinājušās – faktiski uz pusi” 37
Vai mājsaimniecībām šobrīd vēl ir jēga uzstādīt saules paneļus? Šo jautājumu TV24 raidījumā “Preses klubs” lūdza komentēt Klimata un enerģētikas ministram Kasaparam Melnim (ZZS), kurš ieteica to katram izvērtēt individuāli.
“Te katram pašam ir jārēķina! Pirmkārt, jāsaprot, kādi ir tavi paradumi? Saules paneļi ir tāds kā pirmais solis, jo cilvēki, kas uzstāda saules paneļus, sāk mainīt savus paradumus ikdienā. Tad nākošais solis ir – viņi jau aizdomājas par elektroauto. Tad saulainā dienā tu vari lādēt jau elektroauto ar saviem paneļiem bez maksas. No mūsu [valsts] puses ir vēl papildu atbalsts akumulācijai, kas ir akumulators, kad pa dienu saulainā laikā uzkrāj, pa nakti lieto. Tie ir 2500 eiro [valsts atbalsts – red.piez.] par akumulāciju – beterijām, ko cilvēki jau izmanto, piesakās,” tā uz jautājumu atbildēja ministrs Melnis.
Līdz ar to Melnis atkārtoti TV24 raidījumā aicināja katram pašam izvērtēt saules paneļu uzstādīšanas lietderību.
“Vēl būtiski ir, ka saules paneļu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir ļoti spēcīgi samazinājušās – faktiski uz pusi. Līdz ar to, kad es ar kādu cilvēku runāju, vai ir izdevīgi vai nē, tad varu teikt, kad pats uzstādīju pirms diviem gadiem [saules paneļus], tad dārgākais bija ap 18 tūkstošiem [eiro], un šogad kaut kad februārī man kaimiņš uzstādīja ar visu atbalstu – bija 3600. Tad es jautāšu? Cik tev ir jāatpelna? 18 tūkstoši vai 3600… Tad rēķinām katrs pats! Man tā grūti pateikt. Ja tu uzstādi paneļus par 14 tūkstošiem, tad ir viens cipars jāatpelna, bet, ja 3600, tad es teiktu: jau nav slikti! Un, ja lādē vēl elektroauto, tad sanāk pratiski bez maksas saulainās dienās.”
Klimata un enerģētikas ministrs Melnis noslēgumā uzsvēra, ja vien cilvēks var to visu “smuki izmantot”, tad ir noteikti vērts uzstādīt saules paneļus.
Jau vēstīts, ka elektroenerģijas vidējā cena jūlija beigās [nedēļā no 22.-28.jūlijam; – red.piez.] Latvijā, Lietuvā un arī Igaunijā pieauga par 1% un bija 101,44 eiro par megavatstundu (MWh), tā aģentūru LETA informēja AS “Latvenergo” pārstāvji.
Kompānijā norāda, ka pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas “Nord Pool” tirdzniecības apgabalos bija atšķirīgas. “Nord Pool” sistēmas cena pagājušajā nedēļā pieauga par 1% – līdz 24,90 eiro par MWh. Vidējās elektroenerģijas cenas aizvadītajā nedēļā Polijā bija 107,10 eiro par MWh, bet Vācijā – 76,24 eiro par MWh.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tirdzniecības apgabalu cenu pieaugumu aizvadītajā nedēļā galvenokārt ietekmēja atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas izstrādes samazinājums. Ziemeļvalstīs vēja izstrāde samazinājās par 6%, bet saules izstrāde – par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.
Tikmēr Baltijas valstīs vēja izstrāde kritās par 53%, bet saules izstrāde samazinājās par 13%. Cenu lielāku augšupvērstu kustību Ziemeļvalstīs ierobežoja par 7% augstāka atomelektrostaciju pieejamība, bet Baltijas valstīs – par 3% augstākas enerģijas plūsmas uz Baltiju.
“Nord Pool” reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 6085 gigavatstundas (GWh) un izstrādes apjomi – 7047 GWh. Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā pieauga par 2% un bija 456 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija par 4% augstāks nekā nedēļu iepriekš – 111 GWh. Savukārt pārējās Baltijas valstīs patēriņš pieauga par 1% – Igaunijā – līdz 121 GWh, bet Lietuvā līdz 224 GWh.
Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs samazinājās par 7%, un kopā tika saražotas 265 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde kāpa par 65%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un sasniedza 80 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde samazinājās par 20%, un tika saražotas 74 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 23% – līdz 111 GWh.
Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 72%, Igaunijā – 61%, bet Lietuvā – 50%. Baltijas valstīs tika saražoti 58% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma. Plašāka informācija par elektroenerģijas tarifiem mājsaimniecībām ŠEIT.
