Melnīgsnējais Buša kungs mīl, cieš un palaidņojas 0
Neviens nevarēja iedomāties, ka mazītiņais delnas lieluma krievu toiterjers ieradīsies Madaras Sīmanes mājās, iedzīvosies un pārņems varu…
Izvēle
Iesākumā bija Madaras ciešā apņemšanās, ka viņa vēlas mazu suņuku, kaut bija papilons, ar lielām kā taureņa spārni ausīm, vārdā Betiņa. Domāts, darīts. Aizbraucot skatīties toiterjera kucēnus, Madara bija nodomājusi ņemt kucīti. Tad nākamais Buša kungs pirmo reizi mainīja meitenes un viņas mammas plānus. Viņš, apsteidzot pārējos mazuļus, neveikliem kucēna solīšiem pietipināja pie nākamās saimnieces draudzēties. Tas arī visu izlēma.
Ierašanās un palaidnības
Ierodoties jaunajās mājās, kucēns ar savu svarīgo paskatu ieguva tā laika prezidenta Buša vārdu un turpināja pārsteigt. Viņu sagaidīja rūpīgi izraudzītas ēdienu bļodiņas un speciāla gultiņa, kurā viņš gulēja tieši pirmo nakti. Pēc tam un visus šos trīspadsmit gadus Buša kungs iekārtojās saimnieces gultā. Un ar laiku viņa prasības pēc ērtībām pieauga, ko Madara sirsnīgi komentē: “Izaudzis līdz nekaunībai, ka, cieši veroties acīs un spalgi pīkstot, pieprasa, lai viņam paliek sedziņu zem muguras…”
Tas vēl nav viss, jo pati saimniece vairs nevar justies droša gultā. Atspiežot muguru pret spilvenu, var sajust kaut ko slapju, kas izrādās Busīša cieši noglabāta maltā gaļa nebaltām dienām. No segas var izbirt sakaltušu desiņu gabaliņi…
Un Busītis kā jau īstens suņuks nav izaudzis bez kurpju sagraušanas. Labi, ka tikai vienas, kaut tās bija skolas izlaidumam iegādātas dārgas ādas kurpes ar spiciem purngaliem. Raugi, izlaiduma rītā Madara atrod tikai vienu kurpi, no otras purngalu suņuks sagrauzis kā palmu. Vaininieks noslēpies tup zem gultas. Ko padarīsi?
Tajā pašā laikā toiterjers ir izteikti ziņkārīgs, nevienam nav uzrūcis un iet draudzēties. Bet vienu reizi viņam nepalaimējies. Dodoties pastaigāties, viņu kā magnētu pievilka sētā esošs liels, balts kaķis. Bet tās bija vienpusējas simpātijas, jo kaķim nepatika suņi kā šķira. Un vienu rītu laikam kaķis ne ar to kāju/ķepu bija izkāpis no gultas un bija ne omā, ka ievilka mazajam brašulim pa aci. Nācās ārstēties veterinārajā klīnikā, kur zināmu jautrību izraisīja viņa cildenais vārds, kas amizanti nesaskanēja ar toiterjera sīko augumu.
Pieķeršanās
Mazā sirsniņa ir tik ļoti pieķērusies Madarai, ka sāpīgi skuma pēc saimnieces visu to laiku, ko Madara pavadīja Anglijā. Pēc atgriešanās mājās Busītis bija tik ļoti apvainojies, ka nedēļu “nerunāja” ar Madaru, grieza galvu uz otru pusi. Pēc tam viņš visur sekoja Madarai: “Lai kur pa dzīvokli dotos, pēc pāris minūtēm viņš seko. Es dzirdu viņa mazos solīšus – tip, tip…”
Dzīve bez suņuka nav iedomājama. Busītis ir daļa no ģimenes. Var derēt, ka viņš to labi apzinās un cēli vada savas dienas šajā mājā jo laimīgi…
