Eiropas komisāru un “ārlietu ministra” izraudzīšanās pieņemas spēkā un rada intrigu 6
Īsi pēc Jāņiem, 26. un 27. jūnijā, samitā Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ir lēmuši vienoties par jauno Eiropas Komisijas (EK) vadītāju, taču process joprojām ir iestidzis, jo Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons atsakās piekāpties un atbalstīt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās uzvarējušā spēka, labēji centriskās Eiropas Tautas partijas izvirzīto kandidātu, bijušo Luksemburgas premjerministru Žanu Klodu Junkeru.
Briseles kuluāros klīst runas, ka pēdējā mirklī varētu atrasties kāda kompromisa figūra, kas apmierinātu visu valstu valdības. Vērojot notikumus ES galvaspilsētā, dalībvalstis pamazām sagatavo savus komisāra kandidātus. Vienas vārdus jau publiskojušas, citas tur kārtis zem galda, taču kopējā tendence ir acīm redzama – pēc iespējas spēcīgākas un pazīstamākas personības, vēlams arī ārpus valsts robežām, lai uzvarētu cīņā par labākajiem portfeļiem.
Naudas saldā garša
Finanses, ekonomika, ārlietas, spriežot pēc informācijas, kas vēdī Eiropas un dalībvalstu medijos, būs nākamās komisijas iekārojamākās jomas, un tieši pirmā no tām – daudzām valstīm, šķiet, ir visinteresantākā. Ar vistiešāko vēlmju izpausmi klajā nācis Somijas nu jau bijušais premjerministrs 42 gadus vecais Jirki Katainens, kas pavēstījis, ka vēlas nomainīt līdzšinējo Eiropas monetāro lietu komisāru un savu tautieti Oli Rēnu. Katainena vārdu ilgstoši minēja arī kā iespējamo kompromisa figūru amatam uz EK prezidenta krēslu.
Uz finanšu vai ekonomikas portfeli lūkojas arī Francija, kur komisāra amatam gatavojas virzīt finanšu ministru Pjēru Moskovici, savukārt Eiropas sociāldemokrāti cer, ka kristīgā demokrāte Vācijas kanclere Angela Merkele pārkāps lepnumam un politisko interešu plaisai un nominēs komisāra amatam bijušo Eiropas Parlamenta prezidentu, tagad Sociālistu un demokrātu grupas vadītāju Martinu Šulcu, kurš arī cerētu iegūt kādu no eksaktajiem portfeļiem – ekonomiku vai finanses. Nīderlandē virmo baumas, ka komisāra amatam varētu izvirzīt pašreizējo finanšu ministru un Eirogrupas vadītāju Jerūnu Deiselblūmu, kuram arī varētu būt interese par iepriekš minētajiem portfeļiem.
Nākamā Eštone
Arī ES ārlietas, kas tagad ir britu baroneses Ketrīnas Eštones pārziņā, paliek uzmanības lokā. Polija grasās izspēlēt jaudīgu kārti – ārlietu ministru Radoslavu Sikorski, kurš īpašu redzamību izpelnījās Ukrainas krīzes laikā. Kritiķi gan viņa izredzes apšauba, norādot, ka R. Sikorska iespējas vājina viņa asā mēle attiecībās ar Krieviju. Tādā gadījumā Polija neatteiktos no enerģētikas, iekšējā tirgus vai konkurences portfeļa. Kā vēl viens iespējamais kandidāts uz ES Augstā pārstāvja posteni ārlietās minēts M. Šulcs, ja gadījumā viņam netiks neviens no finanšu vai ekonomikas portfeļiem.
Čehija savukārt varētu virzīt kādreizējo sarunvedi par iestāšanos Eiropas Savienībā Pavelu Teličku, briti raugās uz diviem kandidātiem – vai nu bijušo veselības ministru Endrū Leinsliju, vai vadības lietu koordinatoru parlamentā Endrū Mičelu – un labprāt gribētu iekšējā tirgus portfeli.
Dānijā arvien spēkā pieņemas runas, ka uz Briseli galu galā varētu doties premjerministre Helle Torninga Šmite, un viņas vārds joprojām nepazūd no iespējamo “melno zirdziņu” saraksta, kas varētu nomainīt Junkeru, lai gan Šmitei traucē fakts, ka viņa ir sociāldemokrāte.
Viedoklis
Veselais saprāts ir uzvarējis pār eiroskepticismu
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka: “Attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem galvenais ir tas, ka eiroskeptiķi un tie, kas apšauba Eiropas pastāvēšanu, neuzvarēja. Protams, pēc pārdzīvotas ekonomiskās krīzes ir ļoti likumsakarīgi, ka eiroskepse pieauga, taču tā nepārvarēja veselo saprātu. Līdz ar to es arī ceru, ka komisāri arī pārstāvēs veselo saprātu. Vai viņi būs zvaigznes vai profesionāli domājoši cilvēki, to mēs redzēsim. Es ceru, ka Eiropas Parlaments un Eiropadome atradīs kopsaucēju Eiropas Komisijas prezidenta kandidātam. Tas ir vienīgais iespējamais laika aizkavēšanas apstāklis. Taču es ceru, ka vienošanās tiks panākta.
Neapšaubāmi, ES komisāri ir ļoti ietekmīgi cilvēki un nav svarīgi, vai tas ir transports vai attīstība, jo jebkurš komisārs piedalās vissvarīgāko komisijas lēmumu pieņemšanā. Protams, uz viņiem skatās kā uz Eiropas politikas noteicējiem. Tādēļ katra dalībvalsts ir ļoti ieinteresēta, lai Eiropu pārstāvētu ietekmīgi cilvēki ar nevainojamu reputāciju.
Uzskatu, ka Valdis Dombrovskis ir cilvēks ar ļoti augstu reputāciju Eiropas Savienībā. Viņš ir cilvēks, kam darbi sakrīt ar vārdiem. Kad Latvija bija kritiskā situācijā un varēja nonākt bankrotā, Valdis Dombrovskis pieņēma ļoti nepopulārus lēmumus, apzinoties, ka patiesībā ir “pašnāvnieks”. Tas, ko viņš ir izdarījis, manuprāt, ir materiāls mācību grāmatām par to, ka ar izlēmīgu valdības vadītāju var izvest valsti no krīzes. Viņam ir augsta reputācija ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Katrā ziņā vēlreiz gribu uzsvērt, ka ir zvaigznes, kuras pēc tādām izskatās, jo var citus apvārdot, bet Valdis Dombrovskis ir no cilvēkiem, kurš sevi ir apliecinājis darbos, kādus ne visas zvaigznes spēj paveikt.”
