Melnie skursteņi. 24% apkures ierīču pārsniedz dūmgāzu normas – atklājis Valsts vides dienests 25
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kūpoši skursteņi tikai pa gabalu izskatās poētiski. Kad papēta, kas pa tiem izplūst gaisā, pārsteigti jūtas pat Valsts vides dienesta speciālisti. Ko viņi ir atklājuši savās pārbaudēs?
No Valsts vides dienesta (VVD) 2021. un 2022. gadā pārbaudītajām 50 pašvaldību siltumapgādes uzņēmumu apkures ierīcēm aptuveni ceturtajai daļai vielu koncentrācija, kas ar dūmgāzēm izplūst gaisā, pārsniedz noteiktās robežvērtības. “Cerējām uz daudz labāku iznākumu, īpaši nesen rekonstruētajās katlu mājās, tāpēc rezultāts mums bija nepatīkams pārsteigums,” saka Inguna Pļaviņa, speciāliste ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, kurai VVD Attīstības un uzraudzības departamentā uzticēts gaisa aizsardzības jomas vadītājas amats.
Pamatīgāka sadedzināšanas iekārtu kontrole ir daļa no Ministru kabineta apstiprinātā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.–2030. gadam, kā to paredz Eiropas Savienības (ES) valstu vienošanās. Jau 2015. gada nogalē Eiropas Parlaments un ES Padome pieņēma direktīvu par piesārņojuma samazināšanu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtās.
Šausmas, šausmas…
Ko gan citu lai saka, kad apkures ierīce 27 reizes pārsniedz pieļaujamo dūmgāzu normu? VVD nosauc trīs uzņēmumus, kuru apkures ierīces pārsniedz visu piesārņojošo vielu robežvērtības: SIA “Preiļu saimnieks”, SIA “RP Group”, SIA “Rūjienas saldējums”. Divas apkures ierīces kurināmas ar oglēm, to skaitā arī “Rūjienas saldējuma”, skaidro I. Pļaviņa. “Mums bija divas šādas katlu mājas un abas iedalāmas grupā – šausmas, šausmas –, jo pārsniegums ir pat 27 reizes. Skaidrs, ka tur vajadzīga sadedzināšanas iekārtu nomaiņa, jo ir lietas, ko var noregulēt, un ir lietas, ko noregulēt vairs nevar. Neko atbilstošu ekoprasībām no vecām iekārtām izspiest nevar.”
VVD speciālistes vērtējums uzņēmumiem, kuru ierīces, kas tiek kurinātas ar dabasgāzi, ir nesen ierīkotas vai atjaunotas, bet kurās netiek darbinātas dūmgāzu attīrīšanas iekārtas, tāpēc ir pārsniegtas izmešu pieļaujamās normas pat divas līdz trīs reizes, ir skarbs: “Manā izpratnē tas ir kā asinsgrēks! Kāpēc tik neloģiska rīcība – ieguldīt līdzekļus dārgās gāzu attīrīšanas ierīcēs, taču tās neizmantot un piesārņot vidi, lai gan to varētu nedarīt?”
VVD speciālistes vērtējums uzņēmumiem, kuru ierīces ir nesen ierīkotas vai atjaunotas, apkurē tiek izmantota dabasgāze, tomēr pārsniedz dūmgāzu pieļaujamās normas un pat divas līdz trīs reizes, ir skarbs: “Manā izpratnē tas ir kā asinsgrēks! Kāpēc tik neloģiska rīcība – ieguldīt līdzekļus dārgās gāzu attīrīšanas ierīcēs, taču tās neizmantot un piesārņot vidi, lai gan to varētu nedarīt?”
Modernā, labi regulētā apkures ierīcē CO2 saturs dūmgāzēs ir tuvu nullei un visa kurināmā enerģija pārtop siltumā. Šo iespēju savās katlu mājās pratuši izmantot SIA “Baltic Candles Ltd.”, SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”, Bauskas novada pašvaldības iestāde “Rundāles apvienības pārvalde”, AS “Tukuma piens”, SIA Liepājas enerģija katlu mājas “Dienvidi” (Spīdolas ielā 3A, Grīz-upes ielā 10, Liepājā), AS “Latvijas finieris” rūpnīca “Lignums” Rīgā, Rīgas laku un krāsu rūpnīca.
Lielajiem kontrole bargāka
Apkures ierīču darbībai un kontrolei noteikta sava kārtība. Nepieciešama VVD atļauja, kas tiek izsniegta, ja apkures ierīces valdītājs ar dokumentiem spējis pierādīt, ka ierīce nodrošina labu gaisa kvalitāti. Nosacījumu izpildi kontrolē VVD un no 2004. gada arī apkures ierīces īpašnieks ar pašmonitoringu, kurā tam jāveic radītā piesārņojuma uzskaite, tsk. mērījumi akreditētā laboratorijā un katru gadu jāiesniedz atskaite VVD. Gadījumā, ja laboratorijas rezultāti uzrāda iespējamās novirzes no normas, apkures ierīces apsaimniekotājam tās jānovērš, lai pa skursteni atkal plūstu atļaujai atbilstošas dūmgāzes un uzraugošā dienesta darbiniekiem nebūtu jānoņemas ar kontroli un dūmgāzu mērīšanu. Kā liecina pārbaužu rezultāti, esam vēl tālu no ideālās pasaules, tāpēc sadedzināšanas iekārtu pārbaudes turpmāk tikai palielināsies. Nākotnē tiks veikta arī atļauju nomaiņa, gan pārskatot jau izsniegtās, gan ieviešot stingrākas robežvērtības un nosakot termiņus, kurās tās ir jāsasniedz. “Līdz 2025. gadam tas būtu jāizdara ap 300 sadedzināšanas iekārtu operatoriem,” piebilst I. Pļaviņa.
Patlaban VVD kontrolē vairāk nekā trīs tūkstošus sadedzināšanas iekārtu, kuras atkarībā no jaudas iedalītas kategorijās A, B vai C. Retāk tiek uzraudzītas C kategorijas apkures ierīces ar jaudu 0,2–1 MW vai līdz 5 MW, ja kurināmas ar koksni vai dabasgāzi. C ir visizplatītākā kategorija, VVD speciāliste iekārtu skaitu lēš ap 2700. Aptuveni 800 ir B kategorijas sadedzināšanas iekārtas ar jaudu no viena līdz 50 MW. Par 50 MW jaudīgākās, kuru skaits ir ap 100, tiek ierindotas A kategorijā, no kurām tiek prasīta vēl labāka apsaimniekošana un kontrole. Latvijā darbojas septiņas lielas jaudas termoelektrocentrāles. “Ja katlu mājas jauda ir lielāka par 100 MW, nepieciešams nepārtraukts emisiju monitorings. Piemēram, TEC-1 un TEC-2* pašiem ir uzstādītas iekārtas, kurās bez pārtraukuma tiek reģistrēts, kāds ir radītais piesārņojums jeb dūmgāzēs esošo vielu koncentrācija, kas nonāk gaisā,” skaidro VVD speciāliste, piebilstot, ka pārbaudes ir balstītas uz riska pazīmēm – jo jaudīgāka iekārta, jo lielāka kontrole, papildus ņemot vērā, ka tā atrodas blīvi apdzīvotā teritorijā, kā arī saņemtās iedzīvotāju sūdzības.
“Pufaika” uz skursteņa?
Kas pa skursteņiem nāk no mazākas jaudas apkures krāsnīm, kādas galvenokārt izmanto indivuālajās dzīvojamajās mājās, VVD nevar atbildēt, jo tās atrodas pašvaldību pārziņā, kas tās uzrauga ar netiešiem paņēmieniem. Kopumā individuālo dzīvojamo māju sektoru I. Pļaviņa nosauc kā zemu novērtētu, jo tas rada vienu trešdaļu no gaisa piesārņojuma, kur pārējās divas trešdaļas nāk no uz rūpniecības un siltumapgādes, kā arī transporta.
“Par to jādomā pašvaldībām, ko paredz Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns. Vietējai varai ir iespējas ietekmēt privātmāju apkures veidu, piemēram, Rīgas saistošajos noteikumos norādīti pilsētas rajoni, kuros aizliegta ogļu apkure, ir pašvaldības, kuras vērtē, vai jaunbūvi nav iespējams pieslēgt centralizētajiem siltumapgādes tīkliem,” spriež VVD speciāliste. Viņa uzskata, ka stingrākas prasības apkures ierīcēm vajadzētu piemērot jaunbūvēm vai gadījumos, kad apkures iekārta tiek mainīta. Savukārt īpašniekiem, kuriem tās jau ir ierīkotas, nevajadzētu raizēties, ka notiks piespiedu nomaiņa, nosprostojot skursteni ar “pufaiku”, pajoko I. Pļaviņa, vai ES aizliedzot kurināt ar malku, kā nesen plašsaziņas līdzekļos bija izskanējusi nepatiesa informācija.
“Dūmgāzu atbilstību noteiktajiem robežlielumiem var panākt ar kontroli un mērījumiem, kā arī tikai tādu sadedzināšanas ierīču tirdzniecību, kas nodrošina dūmgāzes atbilstoši robežvērtībām,” skaidro I. Pļaviņa un piebilst, ka par jautājumu, kā ietekmēt individuālo dzīvojamo māju radīto gaisa piesārņojumu, nopietnas sarunas varētu sākties no 2027. gada.
Arī pašai vides speciālistei nākoties apsvērt apkures iekārtas nomaiņu, jo 1928. gadā būvētajā privātmājā siltums tiek nodrošināts, ar malku kurinot podiņu krāsnis, no kurām trešdaļa siltuma “aiziet skurstenī”. Viņa dotu priekšroku granulu apkures katlam.
Atbildība par netīru gaisu
Ja sadedzināšanas ierīces radītie dūmgāzes pārsniedz robežvērtības, tā apsaimniekotājs no VVD saņem lēmumu par darbībām, kas jāizdara noteiktā termiņā. Problēmu novēršanai lielākoties tiek dots gads, jo, kā skaidro I. Pļaviņa, piemēram, degšanas režīma noregulēšana prasa laiku, turklāt to var veikt tikai apkures sezonā, kas ilgst apmēram pusgadu. “Tas arī ir mūsu mērījumu programmas mērķis – konstatējam, kur ir problēma, paņemam operatoru kontrolē, dodam rīkojumu veikt regulēšanu, nodrošināt režīmu, veikt atkārtotus mērījumus un pierādīt mums, ka trūkumi ir novērsti. Šobrīd no deviņiem operatoriem, kam 2021. gadā bija neatbilstošas emisijas, atbilstību spējuši panākt pieci. Četri vēl nevar noregulēt degšanas režīmu.”
Visi iepriekšminētie uzņēmumi, kuriem VVD bija konstatējis, ka apkures ierīces pārsniedz visu piesārņojošo vielu robežvērtības, “Mājas Viesim” apliecināja par pozitīvām izmaiņām. SIA “Rūjienas saldējums” valdes loceklis Edgars Jaškulis skaidroja, ka pēc uzņēmuma “Filter” veiktās tīrīšanas, uzlabojumiem un nelieliem remontdarbiem ogļu katlu māja darbojas atbilstošā režīmā, ko pierādot veiktie mērījumi. Viņiem padomā ierīci nomainīt pret jaunu, kas kurināma ar sašķidrināto gāzi, tomēr tikko saņemta atbilde no Lauku atbalsta dienesta, ka pagaidām projekta pieteikums nav saņēmis finanšu atbalstu. Rūjieniešiem tīrākam gaisam nepieciešami 180 tūkstoši eiro.
Arī SIA “Preiļu saimnieks” ir gatavs būvēt jaunu katlu māju, taču, spriežot pēc valdes priekšsēdētāja Ivara Indriksona teiktā, domes opozīcijas spēki šai iecerei varot patraucēt.
Savukārt SIA “RP Group”, ko tagad sauc par “RP Rīgas partneri”, nomainījuši kurināmo uz malku. Iepriekš apkurei izmantoti tādi mēbeļu ražošanas atgriezumi kā OSB un citi saplākšņi, kas radīja gaisa piesārņojumu.
Ja apkures ierīces īpašnieks nespēj iekļauties VVD dotajā termiņā, tiek piemērots juridisks instruments – piespiedu nauda – līdz brīdim, kamēr defekts novērsts. Piespiedu naudas summas ir atkarīgas no nodarījuma būtiskuma un var svārstīties robežās no 200 līdz 10 000 eiro. 2022. gadā dienests ir uzrēķinājis piespiedu naudu 196 000 eiro apjomā.
