Foto – Fotolia

Melnie caurumi var pārvērsties baltajos, apgalvo zinātnieki 6

Daudzi pētnieki ir pārliecināti, ka noteiktā posmā šajā procesā vajadzētu stāties spēkā kvantu gravitācijas efektiem, kas neļauj rasties nekam bezgalīgam. Vienu no vērā ņemamākajām pieejām kvantu teorijas un gravitācijas teorijas sapludināšanai piedāvājis franču fizikas teorētiķis Karlo Roveli. Viņaprāt, kvantējas ne tikai gravitācija, bet arī pati laiktelpa, proti, tā sastāv no mikroskopiskām cilpiņām, kuras vairs nav iespējams sadalīt sīkāk. Šīs cilpas “cilpveida kvantu gravitācijā” ir tik sīkas, ka ikvienam novērotājam laiktelpa vienalga izskatīsies gluda un nepārtraukta. Jaunā pētījuma autors Roveli aprēķinājis, ka Visuma cilpveida struktūra ir pretrunā ar melnā cauruma neizbēgamo kolapsu. Atbilstoši šim jaunajam modelim kolapsējošai zvaigznei jāsasniedz stadija, kurā tā vairs nevar vairāk saspiesties, jo cilpiņas nav saspiežamas līdz mazākam izmēram par to, kādā tās jau ir. Tā vietā tās vienkārši uzrādīs spiedienu. Un tad notiks kvantu lēciens, kas melno caurumu pārvērš baltajā.

Autors – Vilma Veldre

2013. gada oktobrī pētnieki nāca klajā ar teoriju, kas piedāvāja melnos caurumus uzskatīt par nemirstīgiem, mūžīgiem. Tagad astrofiziķi piedāvā jau citu versiju. Jaunā pētījuma autori uzskata, ka melnie caurumi mēdz uzsprāgt un pēc tam pārvērsties tā dēvētajos baltajos caurumos, kas izstaro uz āru visu to matēriju, enerģiju un informāciju, ko bija sevī uzsūkuši iepriekšējā savas evolūcijas posmā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Jaunā hipotēze balstīta pagaidām vēl absolūti nepierādītajā un katrā ziņā strīdīgajā kvantu gravitācijas teorijā, taču astrofiziķi teorētiķi uzskata, ka balto caurumu modelis var sniegt atbildi uz jautājumu par to, vai melnie caurumi patiešām iznīcina visu to matēriju, ko savulaik iesūkuši sevī, un vai patiešām tie neatgriezeniski iznīcina arī visu sevī uzņemto informāciju.

Jaunais modelis tagad piedāvā to, ka “baltais caurums” uzsprāgstot izgrūdīs izplatījumā savulaik melnā cauruma iesūkto materiālu. Pētnieki ir pārliecināti, ka melnā cauruma pāreja baltajā caurumā notiek tūlīt pēc melnā cauruma veidošanās sākšanas momenta, taču, tā kā gravitācija izstiepj laiku, novērotāji no malas var redzēt, ka melnais caurums dzīvo miljardiem vai pat triljoniem gadu, atkarībā no tā izmēra, lai gan patiesībā tas jau sen evolucionējis un ir gluži citāds.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja šī hipotēze ir patiesa, tad mikroskopiskie melnie caurumi, kas veidojušies visagrīnākajā mūsu Visuma veidošanās stadijā, patlaban visviet uzsprāgst gluži kā gigantiskas petardes. Tie var būt arī noslēpumainā kosmiskā augstas enerģētikas starojuma avoti. Turklāt tas, ko astronomi tagad uzskata par supernovu uzliesmojumiem, patiesībā var būt tieši to melno caurumu, kas izveidojušies neilgi pēc Lielā sprādziena, “pēdējā izelpa”.

Jāatgādina, ka tagad jau nopietni un pamatoti apšaubītā Alberta Einšteina relativitātes teorija pauž: kad mirstoša zvaigzne kolapsē, tā aizkļūst līdz punktam, kad kolapss jau kļuvis neatgriezenisks un vairs neviens dabas spēks to nevar apturēt. Un tieši šajā mirklī zvaigzne pārvēršas par melno caurumu, kas iesūc sevī matēriju un pat gaismu, kas patrāpījusies tuvumā. Savukārt vispārējā relativitātes teorija paredz to, ka kolapss noved līdz singularitātes punkta izveidošanai, un tā rezultātā veidojas laiktelpas izkropļojums. Šajā punktā matērija būs bezgalīgi blīva, bet telpa bezgalīgi izliekta. Tādā apgabalā fizikas likumiem vispār nevajadzētu darboties.

Daudzi pētnieki ir pārliecināti, ka noteiktā posmā šajā procesā vajadzētu stāties spēkā kvantu gravitācijas efektiem, kas neļauj rasties nekam bezgalīgam. Vienu no vērā ņemamākajām pieejām kvantu teorijas un gravitācijas teorijas sapludināšanai piedāvājis franču fizikas teorētiķis Karlo Roveli. Viņaprāt, kvantējas ne tikai gravitācija, bet arī pati laiktelpa, proti, tā sastāv no mikroskopiskām cilpiņām, kuras vairs nav iespējams sadalīt sīkāk. Šīs cilpas “cilpveida kvantu gravitācijā” ir tik sīkas, ka ikvienam novērotājam laiktelpa vienalga izskatīsies gluda un nepārtraukta. Jaunā pētījuma autors Roveli aprēķinājis, ka Visuma cilpveida struktūra ir pretrunā ar melnā cauruma neizbēgamo kolapsu. Atbilstoši šim jaunajam modelim kolapsējošai zvaigznei jāsasniedz stadija, kurā tā vairs nevar vairāk saspiesties, jo cilpiņas nav saspiežamas līdz mazākam izmēram par to, kādā tās jau ir. Tā vietā tās vienkārši uzrādīs spiedienu. Un tad notiks kvantu lēciens, kas melno caurumu pārvērš baltajā.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.