Kurā brīdī pēc izmainīšanās ar pretīm braucošo atkal jāpārslēdz tālās gaismas? Pamēģiniet! 28
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No ziņām par satiksmes negadījumiem:
“Sestdien Suntažos satiksmes negadījumā gājis bojā cilvēks, aģentūru LETA informēja Valsts policija. Traģiskais negadījums notika plkst. 20.16 uz ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums. Suntažos pie internāta pamatskolas automašīnas “Subaru Outback” vadītāja uzbrauca gājējam, kurš notikuma vietā no gūtajām traumām mira. Pēc sākotnējās informācijas, vīrietis pārvietojies pa brauktuvi bez gaismu atstarojošiem elementiem. Svētdien ceļu satiksmes negadījumos cietuši pieci cilvēki, tostarp divi gājēji.”
Atšķiram CSDD interneta vietnē negadījumu statistiku ilgākam laika posmam un redzam, ka šāda proporcija (vismaz divi no pieciem) ir stabila. Gandrīz puse no satiksmē bojā gājušajiem ir nevis ātri vai agresīvi braucēji, bet lēni kājāmgājēji un riteņbraucēji. Lēni, bet ātro laikus neieraudzīti. Kāpēc?
Kad 90 km/h nav droši
Kad tie “ir atļauti”, bet var nogalināt? Tad, ja tik ātri brauksi ar tuvajām gaismām, kuras sniedz ne vairāk kā 50 metrus. Mazāk, nekā vajadzīgs, lai uz sniegota ceļa apstātos vai vismaz samazinātu ātrumu līdz vēlu ieraudzīta šķērsās apbraukšanas manevram piemērotam.
Cik ātri tad var braukt ar tuvajām gaismām? Vācijā pa bāņiem brauc 200 un vairāk km/h. Un var tā braukt (lai gan man personīgi, nepieradušam, nelaba dūša no šādas izpriecas metas). Tur tiek pieņemts, ka šķēršļu nebūs. Un parasti jau nav arī, jo no pretējās joslas atdala masīvs metāls, no meža – stiepļu režģis. Diemžēl ne jau nu gluži 200, bet 100 un vēl drusciņ km/h ar tuvajām braucam mēs. Nez kāpēc pieņemot, ka šķēršļu nebūs arī šeit, kur no barjerām un žogiem pagaidām ne miņas.
Uzdrošinos apgalvot, ka tieši šīs aplamās “manieres” kopā ar netīro lukturu slimību pērn ir atņēmušas lielu daļu no statistikā minētajām dzīvībām.
Kad tālās jāizslēdz
CSN liek man pārslēgt tālās gaismas uz tuvajām ne tuvāk kā 150 metrus no pretimbraucošā transporta līdzekļa. Atmetam jautājumu par to, kāpēc tieši 150. Lai gan, ieskatoties bildītēs, kurās attēloti vairāku populāru firmu auto gaismas kūļi, arī šaubas par normas pamatotību kļūst visai pamatotas. Vienam tālie “bliež” vai 250 m, citam nosedz knapi 120.
Labi. Ar likumu nestrīdas. Vajag 150 m. Pretējā gadījumā man draud naudas sods. Bet sakiet, lūdzu, – kā es varu tumsā un kustībā ar tuvošanās ātrumu 90+90 km/h šo attālumu nomērīt? Ar kādu instrumentu to darīs un kā manu kļūdu pierādīs policista kungs? Ar mērlenti? Telefona stabus skaitīsim? Neiespējami. Ne sodu, ne aizrādījumu nav. Un sākas improvizācija. Totāls subjektīvisms, kurā dominē normas palielināšana. Pārslēdzamies krietni agrāk. Pieprasām to no citiem – noteikumi liek jums pārslēgties arī tad, ja es pamirkšķināšu. Kaut vai puskilometra attālumā. Slēdz tuvos vai maksāsi krietnu dienas algu!
Neskaidrie un tumšie caurumi noteikumos ir izkropļojuši mūsu paradumus un vairākkārt palielina tās par melnajiem caurumiem sauktās ceļa zonas starp pretimbraucošiem auto, kuras tuvās gaismas nespēj pietiekami apgaismot. Un tieši tur atrodas briesmas. Ja pareizi fokusējam skatienu uz ceļa nomali, nevis kolēģa lukturiem, ja izturam tuvošanos ar tālajām gaismām paši un ļaujam to darīt citiem, caurumu var samazināt vismaz par sekundi. Ja slēgšanos sasteidzam, tas izaug līdz pieciem, desmit vai pat vairāk aklas loterijas brīžiem, kuros turpinām braukt ar to pašu ātrumu.
Ar kādu būtu jābrauc? Neviens – ne pieredzējis, ne jauns vadītājs – man uz šo jautājumu nav spējis atbildēt. CSN arī neatbild, bet uzdod matemātisku uzdevumu, kuru vien dators spētu ātri atrisināt. Jāizvēlas tuvajām gaismām piemērots drošs ātrums… Vecajā (pagājušais gadsimts) noteikumu redakcijā gan, šķiet, bija vismaz uz pareizu rīcību vedinoši vārdiņi “jāsamazina ātrums”. Tagad pat to nav.
Kā tēmēt uz pīli
Uz lidojošu pīli, protams. Peldošas nešauj…
Jātēmē nevis tieši virsū, bet gabaliņu priekšā. Tieši tāpat būtu jāpārslēdzas atpakaļ no tuvajām uz tālajām gaismām. Tikai un vienīgi nenogulēts, pārprastas pieklājības neaizkavēts pārslēgšanās mirklis – nevis pēc izmainīšanās ar pretimbraucošo, bet dažas sekundes desmitdaļas iepriekš – samazina vai pat pilnībā izdzēš otru melno caurumu, kas veidojas aiz viņa. Nebaidieties par kolēģi! Viņu šādi apžilbināt nav iespējams. Vien acu kaktiņā manāms uzplaiksnījums no šādas pareizas un absolūti nepieciešamas darbības.
Pamēģiniet! Pierodiet tēmēt pareizi. Jūsu brauciens kļūs ātrāks un drošāks.
Un vēl. Izslēdziet taču tos savus papildlukturus! Puteņa šovakar nav. Ceļa nomales, kuru saskatīšanai īpašos laika apstākļos šie “miglas lukturi” paredzēti, jūs labi redzat arī tuvajās gaismās. Un tālās nepapildina nu nemaz. Jums tie rada labākas redzamības ilūziju. Pretimbraucošos kaitina un provocē uz mirkšķināšanu.
