Melnā svētdiena Tatros 1
Aizvadītajā svētdienā Slovākijā Augstajos Tatru kalnos aptuveni 2000 metru augstumā, visticamāk, nosalušas divas tūristes no Latvijas, kas tūrisma firmas “Impro ceļojumi” 39 cilvēku grupā piedalījās pārgājienā.
Slovākijas glābšanas dienesti vēsta, ka aizvadītās sestdienas vakarā aptuveni pulksten 18 saņemts vēstījums no grupas vadītājas par divām pazudušām kundzēm (62 un 69 gadi). Abas ceļotājas atrastas vien svētdienas rītā kāda kalna pakājē, bet viņām piekļūt slikto dabas apstākļu dēļ bija iespējams svētdienas pēcpusdienā. Pavisam glābšanas operācijā iesaistīti 40 profesionālie un brīvprātīgie glābēji.
Grupas vadītāja Sarmīte “Impro ceļojumos” strādā kopš 2004. gada. Vadījusi grupas kalnos, tiesa gan, Tatros agrāk bijusi galvenokārt ziemā. Nekad nekas līdzīgs viņas grupās neesot atgadījies. Vakar, sazvanīta ceļā uz Latviju, viņa pastāstīja, ka dzīvību zaudējušas 1945. un 1953. gadā dzimušas kundzes. Abas kalnos kāpušas pirmo reizi. Jāprecizē – maršrutu, kurā gāja Latvijas tūristi, uzskata par tūrisma, nevis par kalnu maršrutu. Sarmīte teic, ka notikušajā esot daudz neizskaidrojama. Piemēram, pie dzīvību zaudējušajām kundzēm atrastie mobilie tālruņi. “Kad sākām meklēšanu, viens no tālruņiem bija izslēgts, otrs uzrādīja saukšanas signālu. Pēc tā noteica atrašanās vietu, tomēr glābēji mirušās atrada citā vietā. Nav arī saprotams, kāpēc tūristes nezvanīja man vai glābšanas dienestiem. Numuru visiem pateicu, iespējams, ka nebija ierakstīts tālrunī,” teic Sarmīte. Viņa piebilst par Slovākijas policijas teikto – kundzes atrastas 50 metru attālumā no augstkalnu būdiņas, kur atradās citi cilvēki un bija siltums. Būdiņa bijusi aiz pagrieziena…
“Impro ceļojumu” rīkotais piecu dienu brauciens ar autobusu (cena 215 eiro) uz Tatriem sākās 23. septembrī Rīgā. Tūristi vispirms devās uz Krakovu, apskatīja Veļičkas sāls raktuves un tālāk devās uz Popradu Slovākijā. Šajā valstī apskatīja Demanovas stalaktītu alas, varēja ar pacēlāju aplūkot visaugstāko Zemo Tatru virsotni Čopoku, kā arī braukt ar plostu pa Polijas un Slovākijas robežupi Dunajecu. Aizvadītajā sestdienā notika iecerētais pārgājiens Tatru kalnos, kas laupīja dzīvību divām latvietēm no Tumes pagasta.
Grupas vadītājas skaidrojums
Par notikušo “Impro ceļojumu” grupas vadītāja Sarmīte, izsakot līdzjūtību piederīgajiem, sociālajos tīklos publicēja šādu detalizētu skaidrojumu: “Plkst. 9.30 ar kalnu tramvaju no Stary Smokovec uzbraucām kalnā. Laika apstākļi piemēroti kāpšanai, nedaudz apmācies, bet nelīst. Aizgājām ar grupu līdz ūdenskritumiem, pēc tam nonācām vietā, kur trases sadalās zilajā un zaļajā. Tā kā jau autobusā biju izstāstījusi, ka zaļā trase ir stāvāka, tad norunājām, ka pa to kopā ar mani ies tikai tie, kuriem spēki atļauj. Pārējie paiesies pa zilo līdz kalnu būdiņai, paēdīs un nāks atpakaļ. Lielākā daļa grupas, īpaši seniori, tā arī darīja. Es ar 15 cilvēkiem, tajā skaitā arī Vitu O. un Ilzi U., gājām pa zaļo. Bija norunāts – ja kāds jūt, ka ir par grūtu, tad dodas atpakaļ. Tā, starp citu, trīs sievietes arī izdarīja. Pa šo taku iet arī ģimenes ar bērniem – tā ir akmeņaina, uz beigām stāva, bet izejama. Arī mūsu grupiņā gāja ģimene ar bērniem. Sliktākais bija tas – kad bijām nonākuši stāvumā, sākās lietus un auksts brāzmains vējš. Tā kā es gāju beigās kā grupu noslēdzošais posms, nācās vien iet tālāk, jo grupa pirms manis par spīti lietum turpināja ceļu uz kalnu būdiņu virsotnē. Uzgājuši augšā, paēdām, sasildījāmies un gatavojāmies atpakaļceļam. Teicu, ka jādodas pa to pašu taku lejā un ka iešu kā pēdējā – kopā ar ģimeni ar bērniem. Tā kā iešanas temps ir dažāds, tad arī lejā visiem kopā iet nav iespējams. Biju pilnīgi pārliecināta, ka kundzes aizgājušas man pa priekšu kopā ar visiem pārējiem, bet viņas, cik pēc tam sapratu, bija aizgājušas uz pretējo pusi, kur līdz tuvākai apdzīvotai vietai būtu jāiet 8 stundas. Plkst. 18 nonākot lejā, konstatēju, ka iepriekš minēto dāmu nav autobusā. Uz telefona zvaniem viņas neatbildēja un nebija zvanījušas arī man – mana mobilā tālruņa numurs tika grupai iedots jau Polijā. Plkst. 18.20 par notikušo ziņoju kalnu glābšanas dienestam, ap 19.30 tika uzsākti meklēšanas darbi, kas turpinājās līdz pat 24.00. Viņas tika atrastas ap 9 no rīta – nosalušas apmēram 20 min gājiena attālumā līdz kalnu būdiņai, kurā ēdām un sildījāmies. Kartes ar iezīmētiem kalnu maršrutiem visiem tika izdalītas, un Tatros visur ir virzienu norādes, takas ir marķētas. Dievs vien zina, kas viņām bija prātā. Ģimeni sazvanīju uzreiz, kad konstatēju, ka viņas ir pazudušas.”
