Gaida melno stārķi… 3
Mikroliegums “Vecjāņos” ir izveidots 2010. gadā, balstoties uz ornitologa Māra Strazda 2010. gada 28. februāra pieteikumu. M. Strazds vakar atteicās komentēt situāciju ar melnā stārķa liegumiem Latvijā un arīdzan konkrēto gadījumu. Viņš neesot iepazinies ar M. Sniedziņa argumentiem.
VMD piesaistītais neatkarīgais ornitologs M. Ķuze pērn secināja, ka mikrolieguma statusu nevar atcelt, lai arī melnais stārķis mikroliegumā nedzīvo jau aptuveni piecus gadus. Iemesls – ir saglabājies vecais ligzdas koks un arīdzan apkārtnē ir atrodami ligzdošanai piemēroti citi koki. Tā kā mikrolieguma blakus teritorijās a/s “Latvijas valsts meži” 2010. un 2013. gadā veica ciršanas darbus un šajā gadā iecerēts veikt kailcirti, pamatots ir M. Sniedziņa uzdotais jautājums – vai melnais stārķis kādreiz uz šejieni atgriezīsies?
Tiesas lēmums
Administratīvā apgabaltiesa un arī Administratīvā rajona tiesa 31. maijā lēma, ka līdz noteiktam brīdim mikrolieguma reģistrācijas fakta iztrūkums Meža valsts reģistrā nekādā veidā nav uzskatāms par iemeslu, kas vēlāk M. Sniedziņa uzņēmumam radījis nelabvēlīgas sekas ciršanas apliecinājuma atcelšanā. Proti, saskaņā ar Latvijas likumiem un noteikumiem vien pats zemes (meža) īpašnieks un meža inventarizācijas veicējs ir atbildīgi par VMD iesniedzamo datu patiesumu.
Tiesa secināja, ka konkrētajā gadījumā meža inventarizācijas dati satur nepilnīgu informāciju par inventarizējamā meža raksturojošo situāciju, un VMD ģenerāldirektora lēmumu par mikrolieguma noteikšanu neatcēla.
Uzņēmēja vēstījums
“Pērkot īpašumu, es rēķinājos ar to, ka varēšu tajā saimniekot un veikt mežizstrādi. Pirkumam biju spiests aizņemties naudu. Patlaban valsts iestāžu neizdarības dēļ, jo neviens esošajiem vai topošajiem īpašniekiem pieejamais dokuments īpašuma pirkuma brīdī neliecināja par mikroliegumu, man ir liegtas iespējas apsaimniekot īpašumu un ir radušies simtos tūkstošu eiro rēķināmi zaudējumi. Kompensācija, ko dēļ reģistrētā mikrolieguma es par šādu mežu varētu saņemt, ir aptuveni 160 eiro par hektāru gadā. Šī nauda pat simt gados neatsvērs to, ko esmu ieguldījis, pērkot mežu un gatavojoties tā izstrādei. Diemžēl patlaban pat šāda iespēja saņemt kompensāciju man kā uzņēmējam, kas valsts neizdarības pēc ir nonācis finansiālās grūtībās, ir liegta. Par to liecina LAD vēstule, kurā skaidri pateikts, ka finansiālās grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem “Natura 2000″ maksājumi nepienākas,” stāsta Mārcis.
Viņš piebilst – apdraudēts ir gan viņa bizness, gan saistību izpilde pret biznesa partneriem. Apdraudēta ir viņa un viņa ģimenes nākotne.
“Apzinoties, ka daba un retās putnu sugas, kas ligzdo Latvijā, ir jāsaudzē, tomēr nesaprotu, kāpēc man un manis vadītajam uzņēmumam jāuzņemas simtiem tūkstošu eiro lieli zaudējumi, kas ir radušies Valsts meža dienesta darbinieku nolaidības un neizdarības dēļ,” tā uzņēmējs.
