Melnā piektdiena: kā droši iepirkties internetā, nekļūstot par krāpnieku upuri? 0
Drošības eksperta 10 padomi
Tuvojas Melnā piektdiena, kad varēs iepirkties ar lielām atlaidēm un pieaugs arī internetveikalos veikto pasūtījumu skaits. Tā ir iespēja ne vien iegādāties to, par ko jau sen sapņojāt, bet arī sarūpēt Ziemassvētku dāvanas. Ne velti Melno piektdienu visā pasaulē iecienījuši arī interneta krāpnieki. Kā pārdomāti iepirkties un neiekrist krāpnieku slazdos? Stāsta kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV pārstāve Madara Krutova.
Augot interneta lietotāju skaitam un ienākumu līmenim, pieaug arī krāpšanas gadījumu skaits, sākot no viltus investīciju vietnēm līdz viltotiem interneta veikaliem. Virtuālā vide ir labvēlīga ļaundariem, kas var darboties no jebkuras vietas pasaulē un palikt anonīmi. Izpārdošanu periodos viņiem talkā nāk arī cilvēka psiholoģija: mēs tā steidzamies pakampt preci par visizdevīgāko cenu, kamēr tā vēl ir veikalā, ka bieži vien nepievēršam uzmanību aspektiem, kas signalizē, ka mūs grib aplaupīt.
Lūk, daži vienkārši, bet svarīgi padomi, lai droši iepirktos internetā:
1. Piesardzīgi izturieties pret aizdomīgi zemām cenām
Ja internetā atrodat preces, piemēram, luksusa zīmola preces vai jaunu viedierīci par puscenu, tas ir iemesls saausīties. Lai pamudinātu lietotājus rīkoties uzreiz, krāpnieki mēdz izmantot emocionāla spiediena un laikā ierobežota piedāvājuma taktiku. Pirms iegādes pārbaudiet preces cenu oficiālajā ražotāja vietnē vai citos jau iepriekš pārbaudītos interneta veikalos. Ja atšķirība ir ievērojama, tā var būt viltojuma vai krāpšanas pazīme.
2. Pārbaudiet mājaslapas adresi
Viltotie interneta veikali bieži kopē atpazīstamu un uzticamu veikalu vizuālo dizainu un stilu (krāsas, logo, bilžu galerijas utt.), taču tie nevar nokopēt oriģinālā veikala mājaslapas adresi, tādēļ krāpniekiem nākas būt radošiem un domāt alternatīvas versijas. Piemēram, brand.com vietā krāpnieki var izmantot brand.net vai brand-xyz.com. Pievērsiet uzmanību, vai vietnes adresē neparādās lieki vai iztrūkstoši burti, aizdomīgi paplašinājumi utt.
„Ir vēl kāds praktisks padoms: izmantojot pakalpojumu who.is, var pārbaudīt, kam pieder domēnvārda nosaukums,” iesaka Madara Krutova, CERT.LV komunikāciju eksperte.
3. Iepazīstieties ar atsauksmēm par veikalu
Daudzi interneta veikali publicē pircēju atsauksmes, taču ne vienmēr vajag uzticēties tam, kas ir rakstīts pašā vietnē. Izmantojiet neatkarīgas platformas, piemēram, „Scamadviser” vai „Trustpilot”, kur lietotāji raksta atsauksmes, ko nevar rediģēt vai izdzēst.
Tāpat ir ieteicams sameklēt attiecīgā interneta veikala profilu sociālajā tīklā „Facebook” vai „Instagram”: ja tur ir ļoti maz publikāciju, tās ir vienveidīgas, bet profils ir izveidots pavisam nesen, tas var būt vēl viens sarkanais karogs, lai tālāk neturpinātu iepirkšanos šajā vietnē.
4. Pārbaudiet, vai ir pieejama kontaktinformācija
Uzticēšanos interneta veikalam ir jāizraisa tā caurspīdīgumam. Vietnē ir jābūt norādītai kontaktinformācijai, tostarp juridiskajai adresei, tālruņa numuram un e-pasta adresei. Lai pārliecinātos, ka kontaktinformācija ir pareiza, sameklējiet šos datus, izmantojot interneta meklētājprogrammu.
Ja ar pārdevēju var sazināties, tikai izmantojot anonīmu veidlapu, tas ir iemesls apšaubīt viņa uzticamību.
5. Aizsargājiet sevi, izmantojot unikālas paroles un divu faktoru autentifikāciju
Saviem kontiem interneta veikalos veidojiet unikālas un sarežģītas paroles. Izvairieties saglabāt savus maksājuma kartes datus iepirkšanās vietnēs,jo pastāv risks, ka arī īsti interneta veikali var tikt uzlauzti un dati var tikt nozagti. Interneta veikaliem, piemēram, „Amazon”, un maksāšanas līdzekļiem, piemēram „PayPal”, uzstādiet divu faktoru autentifikāciju, kas, lai pārliecinātos, ka jūs tiešām esat jūs, lūgs ievadīt vēl arī tam paredzētā lietotnē ģenerētu vai īsziņā atsūtītu kodu. Tas samazinās risku, ka krāpnieki varētu piekļūt jūsu kontam arī situācijā, ja viņi būs ieguvuši jūsu paroli.
6. Izmantojiet drošus maksāšanas veidus
„Iesaku izveidot atsevišķu bankas norēķinu karti, kas paredzēta tikai pirkumiem internetā. Glabājiet tajā nelielu naudas summu, bet uzkrājumus un algu uzglabājiet citā nodalītā kontā, kas nav saistīts ar šo karti. Pat, ja jūsu bankas kartes informācija tiks nozagta, krāpniekiem nebūs iespējas piekļūt jūsu algai un uzkrājumiem,” norāda Madara Krutova. „Veicot maksājumus, dodiet priekšroku norēķinu kartēm un sistēmām, kas nodrošina pircēju aizsardzību, piemēram, „PayPal”. Un nekādā ziņā nepārskaitiet naudu tieši no bankas konta, ja vien neesat pārliecināts par pārdevēja uzticamību.”
7. Pārbaudiet, vai saziņa ar vietni notiks droši
Pirms jebkādu datu ievadīšanas pārliecinieties, ka vietnes adrese sākas ar „https://” un tajā ir piekaramās slēdzenes ikona. Tas liecina par drošu un šifrētu savienojumu. Tomēr paturiet prātā, ka SSL sertifikāts negarantē, ka vietne nav krāpnieciska.
8. Piesardzīgi izturieties pret reklāmām un piedāvājumiem sociālajos medijos
Viltotie interneta veikali bieži tiek reklamēti tieši sociālajos medijos. Taču jāatceras, ka, lai arī sociālais medijs ir uzticama platforma, tas negarantē, ka tajā izvietotās reklāmas ir uzticamas. Sociālie mediji pārbauda reklāmas, vai tajās netiek reklamēts kaut kas aizliegts, bet neveic veikalu uzticamības pārbaudes. Krāpnieciskas reklāmas tiek dzēstas pēc tam, kad par tām saņemtas sūdzības. Attiecīgi, ja pamanāt krāpniecisku reklāmu, ierakstu vai profilu, ziņojiet par to sociālā medija administrācijai, lai pasargātu paši sevi un līdzcilvēkus.
Ja saņemat piedāvājumu, kas šķiet pārāk vilinošs, pārbaudiet pārdevēja reputāciju un pārliecinieties, ka tā nav krāpšana.
9. Pārbaudiet, cik sen ir izveidota veikala vietne
Lai piesaistītu pircējus, krāpnieki mēdz veidot vietnes neilgi pirms svētkiem. Izmantojot pakalpojumu „Scamadviser”, var uzzināt, cik ilgi domēns pastāv un vai nav kādu brīdinošu pazīmju, piemēram, ka vietne, kurā grasāties iepirkties, pastāv tikai pāris nedēļas.
10. Lejupielādējiet bezmaksas aizsardzības rīku
DNS ugunsmūris ir bezmaksas aktīvās aizsardzības rīks individuālo lietotāju pasargāšanai no aktuālajiem kiberapdraudējumiem Latvijas kibertelpā, piemēram, viltotām banku lapām, krāpnieciskām tirdzniecības platformām, vīrusus izplatošām vietnēm u. c. „Šis rīks jau piecus gadus efektīvi un bez maksas ļauj pasargāt sevi no tieši Latvijā aktuālām krāpnieciskās kampaņās izmantotām ļaundabīgajām saitēm, vietnēm un kaitnieciska satura. Piemēram, nepacietīgi gaidot savu pirmssvētku pirkumu piegādi, jūs varat nejauši saņemt krāpniecisku īsziņu, kurā teikts, ka kāds no jūsu sūtījumiem ticis aizturēts muitā un nepieciešams apmaksāt muitas nodevu tā saņemšanai, klikšķinot uz īsziņā noradītās saites, kas patiesībā paredzēta sensitīvas informācijas izgūšanai. DNS ugunsmūra lietošanas gadījumā lietotājs, kurš savlaicīgi nav atpazinis krāpšanas mēģinājumu, tiek pārvirzīts uz drošu piezemēšanās vietni un nenonāk krāpnieciskajā mājaslapā.
Lai izvairītos no krāpnieciskām kampaņām, CERT.LV šoruden ir izstrādājusi DNS ugunsmūra lietotni, ko var ērti lejuplādēt un aktivizēt operētājsistēmu „Android” un “iOS” pārvaldītās mobilajās iekārtās. DNS ugunsmūra lietotne ne tikai pasargās no nevēlamu saišu apmeklēšanas, bet arī neļaus saņemt telefonzvanus no numuriem, kurus CERT.LV ir reģistrējusi kā krāpnieciskus
Tomēr, ja gadījies kļūt par krāpnieku upuri un jūsu dati vai nauda ir nonākusi krāpnieku rokās, nekavējoties sazinieties ar savu banku, lai bloķētu darījumus un samazinātu potenciālos zaudējumus. Zaudējumu gadījumā ieteicams ar iesniegumu vērsties arī Valsts policijā.
Ievērojiet šos norādījumus, lai iepirkšanās internetā būtu droša un patīkama!
Vairāk par DNS ugunsmūri var uzzināt šeit: https://dnsmuris.lv
