“Melnā” piektdiena, 13. datums un dažu citu izplatītu ticējumu izcelsme 67
Piektdiena, 13. – divu ticējumu saplūsme
Piektdiena, 13. datums, tik stabili iegājis māņticību klasikā, ka neaizdomājamies, no kurienes īsti radusies pārliecība par šīs dienas negatīvo ievirzi. Folkloras vēsturnieki – piemēram, Donalds Dosijs, grāmatas “Brīvdienu folklora, fobijas un joki” (1992) autors, izvirza teoriju, ka faktiski šajā jēdzienā saplūduši divi seni ticējumi. Pirmais – par pašas piektdienas “nelaimīgumu”, otrais – par skaitli 13.
Piektdienas “nelaimīgums” nāk vēl no Vecās Derības: Ieva iedevusi Ādamam laba un ļauna atzīšanas augli tieši piektdienā; Kains savu brāli Ābelu nogalinājis piektdienā; protams, arī Jēzus tika sists krustā Lielajā piektdienā.
Arī skaitlis 13 ir nelaimīgs kopš seniem laikiem. Skandināvu mitoloģijā ir stāsts par 12 dieviem, kuri bija sapulcējušies pie vakariņu galda, un, kad viņiem pievienojās neaicinātais 13. – Loki – viņš ar loku nošāva visu mīluli, skaistuma un prieka dievu Baldru. Baldra nāve visai pasaulei atnesa tumsu un sēras. Ļoti līdzīgs ir stāsts par svēto vakarēdienu, kur pie galda bija Jēzus un 12 mācekļi.
Bet numeroloģijā skaitlis 13 tiek uzskatīts par nelaimīgu gluži vienkārši tādēļ, ka seko skaitlim 12. Ducis asociējas ar pilnību, harmoniju, perfekciju. Ir 12 Olimpa dievi, 12 apustuļi, 12 dzīvnieki austrumu horoskopā, 12 mēneši. Turpretī 13 ir gluži vienkārši neveikls un dīvains – tādēļ, protams, nelaimīgs.
Starp citu, 2014. gada piektdiena, 13. jūnijs, ir savā ziņā neparasta – tā iekrīt pilnā mēnesī, un šāda sagadīšanās nākamreiz gaidāma tikai 2049. gada augustā…
