Vienlaikus Katrīna kļuva par Orleānas hercogieni ar it kā nodrošinātu pūru. Pūrs patiešām solījās būt ļoti iespaidīgs, ieskaitot naudas līdzekļus un lielus zemes īpašumus Itālijā, proti, tieši tos, kurus Francija tā arī pati nespēja iegūt savos Itālijas karagājienos. Turklāt Katrīnai pienācās arī viņas mātes zemes Francijā. Vārdu sakot viņa pēkšņi bija pasakaini bagāta, taču nevienam pat prātā nevarēja ienākt tas, ka pēc 16 gadiem viņa kļūs par Francijas karalieni. 2
Ņemot vērā patiešām karalisko pūru, Katrīnas un Heinriha kāzas rīkoja neparasti greznas un vērienīgas. Tās notika Marseļā, kur 34 dienas turpinājās dzīrošana un balles. Tas bija tiem laikiem kaut kas sen nepieredzēts. Savukārt politiskajā arēnā šo Francijas savienību ar Mediči dzimtu un līdz ar to arī ar pāvesta galmu pasniedza kā kolosālu franču politikas sasniegumu.
Interesanti piebilst, ka tieši šajās kāzās galdā pirmo reizi parādījās tas, ko vēlāk dēvēs par saldējumu. Katrīna Francijā ieradās kopā ar saviem pavāriem, kuri katru dienu pasniedza aizvien jaunus šo “ledutiņu” ēdienus. Drīz arī franču pavāri apguva tā pagatavošanas prasmi. Toties savu pūru Katrīna ļoti ātri iztērēja, turklāt, kā vēlāk izrādījās, lielu daļu apsolītā viņa vispār nemaz nesaņēma. Taču saldējums katrā ziņā palika – lai vēlāk iekarotu visu pasauli. Un vēl. Mazā auguma dēļ Katrīna valkāja apavus ar augstu papēdi, ko speciāli pēc viņas pasūtījuma izgatavoja Florences meistari. Francijā tas bija jaunums, kas ātri iekaroja dāmu sirdis.
Savukārt vīrs Francisks atklāti pauda nožēlu par nesaņemto pūra daļu, kā rezultātā Katrīnas kā Orleānas hercogienes dzīve iesākās ļoti grūtos, sarežģītos apstākļos. Viņai bija 14, bet viņas vīram 19 gadu.
Būtībā jaunajā dzīves vietā un jaunajā statusā Katrīna vārda vistiešākajā nozīmē nīka. Viņa vēl bija absolūts bērns, salīdzinoši neglīta, turklāt viņai nekādi “negribēja” dzimt bērni, kas daudziem pētniekiem joprojām šķiet ļoti mīklains fakts. Toties viņas vīram jau sen bija mīļākā Diāna de Puatjē, kura, lai arī bija 20 gadus vecāka par viņu, šajā mīlas sakarā jau bija dzemdējusi viņam pirmo bērnu. Proti, visi skaidri redzēja, ka vīram, raugi, bērni var būt…
Vārdu sakot, Katrīna bezgalīgi cieta, jo ļoti ātri paspēja iemīlēt savu vīru, kuram cita starpā tā arī palika pilnībā uzticīga visu atlikušo mūžu. Bet tobrīd viņai bija ļoti slikti. Faktiski nekādu perspektīvu. Tiesa, viņa aizvien vairāk satuvinājās ar tajā laikā vēl tikai kā mediķi pazīstamo Mišelu Nostradamu, kurš, kā pauduši pētnieki, nodarbojies arī ar Katrīnas ārstēšanu no iespējamās neauglības. Neieslīgstot detaļās, šī ārstēšana esot bijusi barbariska jeb katrā ziņā ļoti naiva, taču beigās tomēr it kā devusi rezultātus.
