Un sanācis bija tā, ka 19 gadus vecā Madlēna meitu dzemdēja laikā, kad viņas vīrs jau bija smagi slims cilvēks, turklāt, kā pauž virkne avotu, ar kādu no tā dēvētajām nelāgajām kaitēm (visdrīzāk – sifilisu), ko saķēris neskaitāmajos bruņinieku turnīros un pēc tiem rīkotajos “banketos”. Pēdējos savas dzīves gadus viņš vairāk gulējis gultā, nekā pārvietojies kājām. Tiesa, tas netraucēja viņam ieņemt Katrīnu, par ko viņa tēva gribai varēja būt tikai bezgala pateicīga. 2
Piedzima tātad “nāves bērns”, un šī zīme viņu nepameta visu turpmāko dzīvi. Pilnā vārdā Katrīna Marija Romula – un tolaik bija tā: jo šaubīgāka dižciltība, jo lielāka vēlme to izcelt un uzsvērt – bija bārene. Viņu izaudzināja vecmāmiņa un tante, kuras kopumā pret meiteni izturējās labvēlīgi, un, kā apgalvo pētnieki, nav nekāda pamata runāt par nezin kādu grūto un sarežģīto Katrīnas bērnību. Drīzāk pat gluži otrādi – tā bija gaiša, bezbēdīga un veidojās visnotaļ labvēlīgi. Viņa dzīvoja Florencē, bieži viesojās Romā. Florencē bija uzstādīts Katrīnas tēva piemiņai veltīts kapakmens, kura autors bija pats Mikelandželo.
Pirmie mākoņi dzīves debesu pamalē
Mediči dzimtu allaž raksturojusi ārkārtīgi izteikta goda, slavas un varas kāre. Laikam jau ne gluži velti no šīs dzimtas nākuši četri Romas katoļu pāvesti, iepriekš iztērējot gūzmu naudas, pinot intrigas un visos veidos veikli manipulējot. Arī Katrīnas bērnībā pret viņu un visu dzimtu valdīja ļoti labvēlīgs pāvesta galma noskaņojums, un tas bija ļoti svarīgi, jo pāvestam pakļāvās arī visa aristokrātija.
Taču viss mainījās, kad Katrīnai bija 10 gadi. 1529. gadā Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V karaspēks ielenca Florenci, un pilsētā nobrieda dumpis pret Mediči mantiniekiem, uzskatot, ka gaužajā stāvoklī vainojami tieši viņi. Kas zina, varbūt tā bija, varbūt arī nebija, taču pūlis nepārprotami pieprasīja izrēķināties ar visiem vēl esošajiem Mediči. Bet Katrīna tajā mirklī bija vienīgā tiešā un likumīgā dzimtas mantiniece. Vēl bija arī viņas brālēns Ipolits un pusbrālis – viņas tēva ārlaulības bastards Aleksandrs, kurš vēlāk kļuva par Florences valdītāju, jo tajā laikā tur neatzina varas mantošanu pa sieviešu līniju. Bet mirklī, kad aiz pilsētas vārtiem stāvēja iekarotāja Kārļa V karspēks, tajā visapdraudētākie bija šie trīs bērni, un visvairāk tieši Katrīna.
Sākotnēji pūlis apsvēris, ka Katrīnu vajadzētu pakārt virs pilsētas vārtiem – vai nu tāpēc, ka viduslaiku zvērīgums vēl vispār nebija lāga pārgājis, vai arī tāpēc, ka tradicionāli tolaik Florencē notvertos dažādu dumpju dalībniekus parasti pakāra namu logos. Taču drīz pūlis vairāk nosliecās par labu domai, ka mazo Katrīnu vajadzētu atdot publiskajā namā, tādējādi īpaši uzsverot, cik ļoti pilsētnieki ienīst Mediči dzimtu.
Bērnus izglābis pāvests, saziņā ar Francijas karali Francisku I, kurš bija visnotaļ iezīmīga persona – tieši ar viņa valdīšanu faktiski noslēdzās Francijas troņa salīdzinoši labā viduslaiku labklājība. Viss, kas bija pēc viņa, tā jau bija cita monarhija. Francijas karalis izglāba Katrīnu un vēl divus netiešos Mediči dzimtas mantiniekus. Tiesa, ne jau gluži nesavtīgi un kaila humānisma vārdā, bet gan tālredzīgi cerot, ka tādējādi nākotnē izpelnīsies viņu atbalstu, kas savā ziņā arī īstenojās.
Bet vēlāk arī pati Katrīna spilgti apliecinās šo vēlīno viduslaiku tradīciju tirgoties ar dižciltīgas izcelsmes bērniem jeb pat faktiski pārdot tos, un tie būs nepārtrauktie centieni ar savu bērnu palīdzību siet visa veida politiskos mezglos, tādējādi patiešām it kā apliecinot viņai doto palamu “tirgone”.
Bet vispirms viņa pati kļuva par šādas monarhistiskās tirgošanās pirmā numura objektu. Vispirms viņu gan nogādāja Siennā, priviliģētā klosterī, kur viņa guva ne īpaši spožu, bet katrā ziņā normālu, sava laika dižciltīgo atvasēm piemērotu izglītību. Proti, viņa joprojām dzīvoja ļoti cienījamos apstākļos, tā pavadot nākamos trīs savas dzīves gadus, vienlaikus nesteidzīgi apgūstot vēsturi, matemātiku, latīņu un grieķus valodas. Un tieši šeit pirmo reizi skaidri iezīmējas Katrīnas nosliece uz astroloģiju un maģiju. Šo kaislību viņa saglabās uz visu mūžu. Jāpiebilst, tajā laikā astroloģija un astronomija bija teju vai viens un tas pats jeb katrā ziņā ļoti saistītas mācības, taču Katrīnu galvenokārt interesēja tieši astroloģija, zīlēšana, maģiskas darbības. Francijā par viņai īpaši pietuvinātu personu kļūs arī leģendārais laikabiedrs Mišels Nostradamus.
