Meliorācijas jomā plānots atjaunot ūdensnotekas vismaz 342 kilometru garumā 0
Latvijā līdz 2022.gada beigām plānots atjaunot vai pārbūvēt vismaz 30 hidrobūves un atjaunot ūdensnotekas vismaz 342 kilometru garumā, saistībā ar tālāko rīcību plūdu draudu novēršanā ilgtermiņā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
ZM ir paredzējusi plānveidīgu finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļiem valsts meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. ELFLA Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” līdz 2019.gada 1.decembrim pieejamais publiskais finansējums 36,6 miljonu eiro apjomā.
“Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas periodā atbalsta mērķa “Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās” ietvaros ir sākusi atjaunot un pārbūvēt valstij piederošas hidrotehniskās būves, kā arī īstenot valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanas projektus. Šī atbalsta mērķis ir samazināt plūdu apdraudējumu valstij piederošo hidrobūvju aizsargātās un regulēto potomālo upju piegulošās platībās, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī palielinot dabas teritoriju vērtību, pievilcīgumu un produktīvu izmantošanu Latvijas lauku teritorijā.
Pēc Mucenieces teiktā, līdz 2022. gada 31. decembrim plānots atjaunot vai pārbūvēt vismaz 30 hidrobūves un atjaunot valsts nozīmes ūdensnotekas vismaz 342 kilometru garumā. Atbalsta mērķu īstenošanai paredzēts finansējums 43,4 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 36,9 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 6,5 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta.
Tāpat ZM vadībā meliorācijas jomas būvspeciālisti plāno pārskatīt meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvnormatīvus, jo tik bagātīgām lietavām Latvijā izbūvētie infrastruktūras objekti – ceļi, grāvji, lietusūdens novadīšanas sistēmas – ne laukos, ne pilsētās nav gatavi.
Jau ziņots, ka ZMNĪ Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters aģentūrai LETA paudis, lai mazinātu draudu iespējamību ilgtermiņā, būtu jādomā par Aiviekstes upes tīrīšanu, kā arī papildu iespējām novadīt lieko ūdeni uz teritorijām, kas to var uzņemt. Tāpat esot jādomā par hidromezglu un caurteku atjaunošanu, jāveic patstāvīgs monitorings, lai situāciju varētu prognozēt uz priekšdienām, teica ZMNĪ pārstāvis. Jādomā esot arī par papildu Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti plūdu risku mazināšanai. Ir nepieciešamas izmaiņas arī normatīvajos aktos, lai operatīvi varētu reaģēt šādās krīzes situācijās.
Pēc ilgstošām lietavām ar palielinātu nokrišņu daudzumu Latgales reģionā ir būtiski pieaudzis ūdens noteces apjoms, no kura liela daļa notek Lubāna ezerā. Saistībā ar ierobežotu caurplūdumu Aiviekstes upē un Meirānu kanālā pagājušajā nedēļā bija apgrūtināta ūdens līmeņa pazemināšana Lubāna ezerā. Lubāna ezerā ūdens līmenis būtiski paaugstinājās un par 1,7 metriem pārsniedza ezera vidējo ekspluatācijas līmeni, tāpēc ZMNĪ piektdien, 15.septembrī, operatīvi strādāja pie Lubāna ezera Ziemeļu dambja nostiprināšanas, bet pirmdien, 18.septembrī avārijas situācija Lubāna ezera Ziemeļu dambī novērsta bija novērsta.
