Mērķis ir radīt pēc iespējas lielāku apjukumu. Krievijas propaganda vilto BBC un meklē jaunu auditoriju 13
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ieilgstot karam Ukrainā, ārpasaulei domātā Krievijas propaganda mainās, kļūst ciniskāka, meklē jaunas auditorijas un izmanto tulkošanas programmas. Cietusi neveiksmi vidējā Rietumu pilsoņa pārliecināšanā, no Maskavas plūstoša dezinformācija nu cenšas indēt to Rietumos dzīvojošo ļaužu daļu, kas biežāk uzturas citā informācijas telpā – patvēruma meklētājus, bēgļus, etniskās minoritātes.
Šie cilvēki bieži arī ir uzņēmīgāki pret sociālo tīklu platformās izplatītām baumām un viltus ziņām. Vēl viena gauži netīra pēdējā laika tendence ir sacerēt maldinošus vēstījumus un marķēt tos ar pasaulē cienītu mediju logo atdarinājumiem.
Neesošs “blēdis”
Vācijas medijs “Deutsche Welle” (“DW”) jūlija sākumā konstatēja, ka sociālajos tīklos, piemēram, “Twitter”, sākuši parādīties Ukrainu vai ukraiņus nelabvēlīgi atainojoši foto, ekrānuzņēmumi, videosižeti, kam kā avots norādīts gan “DW”, gan amerikāņu telekanāls CNN vai britu BBC. Pat marķējums izskatās kā īsts.
Taču, ja interesents dodas uz attiecīgo vietni, lai uzzinātu ko vairāk vai pārbaudītu, izrādās, ka tajā šādas ziņas nemaz nav – īstenībā ir notikusi ļaunprātīga manipulācija.
Tā jūnijā Japānas tvitera lietotāju vidū tūkstošiem skatījumu guva “DW” pierakstīts minūti garš sižets angļu valodā par ukraiņu bēgli “Petro Ševčenko”, kura darbības Vācijā izmeklējot policija. Viņš it kā iepazīstoties ar jaunām sievietēm bāros, tad uzņemot tās ar slēpto kameru “pornogrāfiskās ainās” un pēc tam it kā šantažējot. Tādā veidā esot cietuši vairāki desmiti vācu sieviešu.
Taču īstajā “DW” šāda sižeta nav. Neko līdzīgu nav ziņojuši ne Rietumu, ne Ukrainas mediji un arī “ukraiņu bēglis Vācijā Petro Ševčenko” ir fikcija.
Pašiem “DW” žurnālistiem apskatot minēto viltus ziņu, izrādījies, ka tās uzbūve neatbilst “DW” principiem, tāpat burtu formas atšķiras no īstajā medijā lietotajām. Protams, pats vēstījums konstruēts pēc iespējas izplūdis – nav ne laika, ne vietas, kur “ukraiņu bēglis” savus stiķus strādājis.
Bet japāņvalodīgais ziņas patērētājs tādām niansēm uzmanību var arī nepievērst. Jāsaka, minētais japāņu tvitera konts šī raksta tapšanas brīdī turpināja darboties tādā pašā garā, ļoti cītīgi, pa desmit piecpadsmit ierakstiem dienā, izplatot “Russia Today” propagandu, aicinot iegādāties cepurītes ar Krievijas simboliku un kaitēt Rietumiem, kā arī izsmejot ukraiņus un ASV prezidentu Džo Baidenu.
Upuri – BBC un CNN
Vēl ciniskāk Kremļa propagandisti izrīkojās gadījumā ar raķeštriecienu bēgļu pilnajai Kramatorskas stacijai aprīļa sākumā, kad dzīvību zaudēja vairāk nekā 50, bet ievainoja ap 300 cilvēku. Krievijas amatpersonas tad apgalvoja, ka raķete esot pašu ukraiņu.
Drīz pēc tam internetā parādījās ar BBC logo marķēts video, kas it kā apstiprināja krievu versiju – ukraiņi savus civiliedzīvotājus apšaudot paši; tā esot noticis ne tikai Kramatorskā, bet arī citās pilsētās.
Raidkorporācijas vietnē nekā tāda, protams, nebija. Kaut BBC operatīvi uzstājās ar atmaskojumu, norādot uz krievu propagandistu falsifikāciju, izrādījās, ka minētais video ļoti strauji un mērķtiecīgi ticis izplatīts sociālajos tīklos angļu, vācu, spāņu, itāļu, franču, katalāņu un indiešu valodā.
To pat demonstrēja Krievijas telekanāli. Ukraiņu žurnālists un ASV analītiskā centra “Atlantic Council” līdzstrādnieks Romans Osadčuks komentējis, ka gadījums ar viltus BBC sižetu bijis tikai viens no elementiem daudz plašākajā Krievijas vēstījumā “ukraiņi bombardē paši savus ļaudis”.
Labāk kā BBC neklājas arī amerikāņu CNN, kam Kremļa troļļi kopš kara sākuma radījuši jau vairākus viltus profilus sociālo tīklu vidē, ievietojot tur it kā no CNN raidījumiem nākušus ekrānuzņēmumus, kuru dēļ telekanālam pastāvīgi nākas skaidroties.
Visu šo viltojumu mērķis ir “virzīt pārsvarā prokrieviskus, pretukraiņu un pretrietumnieciskus vēstījumus, sēt šaubas par to, kā notikumi tiek atspoguļoti Rietumos, graut uzticību autoritatīviem Rietumu masu informācijas līdzekļiem”, atzīmē “DW”.
Raidītāja aptaujātie eksperti tomēr apšaubījuši tādā veidā būvētas propagandas iedarbību. Proti, šobrīd cilvēku vairākumam jau izveidojies savs priekšstats par Ukrainas karu, un tie, kuri pastāvīgi seko ziņu plūsmai, spēj intuitīvi nošķirt vēstījumus, kas runā tam pretī.
Grauj uzticību
Kremļa propagandisti acīmredzot sapratuši, ka Rietumos dzīvojošie patvēruma meklētāji var būt pateicīga augsne, lai vismaz kādā sabiedrības daļā izsauktu neuzticēšanos un apjukuma izjūtu, jo viņi lielākoties neseko tam, ko ziņo mītnes zemes vai Rietumu mediji vispār.
“Šobrīd ir traki. Krievija arābu “TikTok” ir neticami aktīva,” jūlija sākumā Somijas mediju uzņēmuma “Yle” ziņu dienestam atzinis Suldāns Saids Ahmeds, kurš ir somāliešu cilmes Somijas parlamenta un Helsinku pašvaldības deputāts.
Viņam nākas pastāvīgi runāt ar ļaudīm, kas nesaprot vai nerunā somiski, bet redzējuši internetā arābiskus videovēstījumus ar apgalvojumiem, ka Somijā tūlīt sāksies karš, ka amerikāņi spiež somus stāties NATO.
Kāds burtiski bombardē Somijā dzīvojošās nesomu minoritātes ar viltus ziņām, radot pilnīgi greizu priekšstatu par to, ko dara Krievija. Šie no Vidējiem Austrumiem un Āfrikas nākušie cilvēki pēc tam izplata dezinformāciju arī etniskajās cilmes valstīs dzīvojošajiem radiem.
Arī Somijas Bēgļu padomes pārstāvis Tonijs Halils “Yle” pavēstījis par drīza iebrukuma baumām, kas ar sociālo tīklu starpniecību izplatoties patvēruma meklētāju vidū, radot tiem panisku, nedrošības un baiļu noskaņojumu. Šādi satramdīti ļaudis sāk izvairīties no integrācijas un padara to grūtāku.
“Krievijai neizdevās sašķelt Eiropu, tāpēc tā tagad cenšas izplatīt savu vēstījumu visiem, kas spēj klausīties. Mums jābūt vairāk klātesošiem tādās vidēs un jāuzlabo pieejamība faktiem, lai neļautu Krievijai gūt panākumus nekur,” skaidrojis Halils.
Vēl viens Krievijas darbības virziens, kas gan nav gluži dezinformācija, ir mēģināt kurināt neapmierinātību ar to, ka vietējās varasiestādes ukraiņu bēgļu gadījumā izrāda daudz lielāku pretimnākšanu, nekā bija vērojama tad, kad ieradās bēgļi no Afganistānas, Irākas vai Sīrijas. Var, piemēram, arī demagoģiski sašust, kādēļ Rietumi tik dedzīgi nepalīdzēja palestīniešiem kā tagad Ukrainai, un runāt par “dubultstandartiem”.
Pēc Helsinku universitātes Etnisko attiecību un nacionālisma pētniecības centra ekspertes Gvenillas Bovuā domām, vairumam Somijas iedzīvotāju nav ne jausmas par dezinformācijas apmēriem, kas izplatās šajā sabiedrības daļā. Droši vien to var vispārināt arī attiecībā uz daudzām citām Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīm, kuras iecienījuši patvēruma meklētāji.
Krievijā labi apzinās, ka liela daļa neprot vietējo valodu, iztiek ar sociālo tīklu sniegto, dzīvo savā informācijas “burbulī” un noskaņojumā, kas valda kopienā.
Krievija agresīvi iebrūk šajā vidē, un tai īsti nav šķēršļu, jo vietējie masu informācijas līdzekļi tur iesniedzas maz vai vispār neiesniedzas.
Mērķis ir radīt pēc iespējas lielāku apjukumu un graut uzticību valsts iestādēm, uzskata Bovuā. Turklāt tas attiecas ne tikai uz arābu valodas pratēju rindām, bet arī Somijā dzīvojošo krievu kopienu, kas tiek “barota” līdzīgi.
NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “Latvijas Avīzes” redakciju, rakstot [email protected].
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
