Šis mīkstais un jutīgais muskulis dara lielus darbus – ļauj izbaudīt ēdiena un dzēriena garšu, palīdz to norīt, sacīt labus un reizēm arī ne tik labus vārdus un bez vārdiem atklāt to, kas noris organismā. Turklāt mēle esot arī viens no spēcīgākajiem muskuļiem mūsu ķermenī.

Lasītākie

“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”

“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz

7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas

Lasīt citas ziņas

◆ Katrai mēles daļai ir mazliet atšķirīgi uzdevumi. Ar mēles kustībām ēdiens tiek sajaukts ar siekalām, tās sakne virza ēdienu uz zobiem sasmalcināšanai, ķermenis maina stāvokli, cilvēkam runājot, bet mēles galotnei jeb galiņam galvenā ir garšas un taustes misija.


◆ Mēles priekšdaļa ir brīva, bet mugurējā saistīta ar mēles kaulu, savukārt mēles un mutes dobuma apakšējās virsmas savieno gļotādas kroka – mēles saitīte. Ja tā ir ļoti īsa, mēles kustīgums ir ierobežots un artikulētu skaņu veidošana traucēta.


Pasūtīju durvis par 409 eiro un paliku “bešā”! Populārs internetveikals piesaka maksātsnespēju, naudu pircēji neatgūst

No jaunā VID likuma pazudusi norma, kas veicinātu VID atklātību par pašu veiktajām pārbaudēm

Jaunā nedēļa iesāksies ar skarbiem laikapstākļiem, kas pēc tam uzlabosies

◆ Uz mēles augšējās virsmas jeb muguriņas grupiņās atrodas gļotādas veidojumi – četru veidu garšas kārpiņas. Tās mēlei piešķir samtainu izskatu un darbojas kā garšas sajūtas receptori, kas spēj reaģēt uz četrām dažādām pamatgaršām – saldu, sāļu, skābu un rūgtu.


Sārtie sēņveida receptori mēles galā ir īpaši izteikti bērniem un jutīgāk samana saldu garšu, valnīšveida rūgtuma uztvērēji atrodas uz robežas starp mēles sakni un ķermeni. Savukārt lapveida receptori izvietoti mēles sānmalās un vājāk jūt skābu, bet diegveida kārpiņas, kam piemīt taustes funkcija, izkaisītas visā mēles virsmā.


◆ Impulsi, ko uztveram ar receptoriem uz mēles, nonāk galvas smadzeņu garozā garšas centrā, un mutes dobumā esošās vielas izraisa noteiktu garšas sajūtu. Smadzenes to izanalizē un nosaka mūsu instinktīvo reakciju – norīt vai spļaut laukā garšas avotu.


◆ Mēli veidojošais muskulis ir ļoti elastīgs un kustīgs, tāpēc spējam paust dažādas skaņas un runāt.


◆ Visjutīgāk garšas kārpiņas reaģē uz rūgtu – atpazīst to pat nelielā koncentrācijā.


◆ Ja organisma darbībā nav noviržu no normas, dabiski mēle ir viegli rozīgā tonī, mitra un viendabīga. Mēles virsmā nav iešķēlumu, padziļinājumu vai citu defektu, bet aplikums uz tās ir plāns, vienmērīgs un bezkrāsains.


◆ Tradicionālajā ķīniešu medicīnā mēles apskate ir viens no dia-gnostikas pamatiem. Tā kā uz mēles izvietoti visu enerģijas meridiānu atzari, pēc tās formas un aplikuma var spriest arī par citu organismu regulējošo orgānu – plaušu, sirds, aizkuņģa dziedzera, liesas, nieru un aknu, arī mugurkaula – stāvokli. Uzskata, ka dažādi orgāni un to sistēmas projicējas noteiktās mēles zonās un pēc to izskata un izmaiņām var spriest par norisēm tajos.


◆ Uz mēles un mutes dobuma sieniņām ir aptuveni 9–10 tūkstoši šo specifisko kārpiņu. Ar gadiem to daudzums mazinās – pat uz pusi, tāpēc arī sirmgalvjiem garšas sajūta mēdz vājināties.


◆ Pastiprināta aplikuma veidošanās liecina, ka organismā ir pārāk daudz toksīnu, kāds orgāns funkcionē pāraktīvi vai nepareizi. Speciālists izvērtē gan aplikuma krāsu, gan tā izvietojumu.


◆ Ja organisms cieš no enerģijas trūkuma, šī proporcija mainās, mēle it kā izplūst. Tāpat būtisks tās kustīgums – enerģētiski izsīkušajam mēle ir kūtra, nav tik viegli kustināma.


◆ Ja organismā aktivējies iekaisums, mēle iegūst sarkanu toni, bet pēc apsarkuma izvietojuma iespējams spriest, kurš orgāns cietis. Baltas krāsas aplikums var būt zīme par infekcijas slimību, dzeltenīgs norāda uz kuņģa vai zarnu problēmām, ar pelēku toni izpaužas aknu kaites.


◆ Ķīnas medicīnas skatījumā svarīgs arī mēles lielums – tās biezuma un platuma attiecībai jābūt 1:2.


◆ Atbilstoši ājurvēdas mācībai, plaisas mēlē nereti ir liecība, ka organismā ir vēja enerģijas jeb vātas disbalanss – par maz mitruma un gļotu, par daudz vēja. 


Ja tādas radušās mēles zonās, kas atbilst zarnām, to darbība ir gausa, iespējama nosliece veidoties aizcietējumam. Zobu nospiedumi mēles malu virsmā arī ļauj spriest par vātas disbalansu un uzturvielu uzsūkšanās traucējumiem resnajā zarnā. 


Savukārt mēles vidusdaļā projicējas mugurkauls un problēmas tā dažādās daļās.


Norijot ēdienu vai dzērienu, mēle spiež uz aukslējām ar aptuveni divu kilogramu svaru, turklāt dienā tas notiek pāris tūkstošus reižu.


◆ Ja izmaiņas mēlē radušās dzīves laikā, tās var palīdzēt diagnosticēt saslimšanu. Taču jāzina, ka mikrosimptomi šajā muskulī parādās daudz agrīnāk, nekā slimība sāk izpausties un atklājama, arī veicot citādu izmeklēšanu – piemēram, izdarot analīzes. Biežāk mēle ziņo par disbalansa stāvokli, kad organismā kāds patoloģisks process tikai aizsācies.


◆ Ja mēli mutē sajūt kā grūti kustināmu, nepaklausīgu svešķermeni, kas traucē skaidri runāt, steigšus jāvēršas pēc mediķu palīdzības. Tas var liecināt par asinsrites traucējumiem galvas smadzenēs.


◆ Mēles higiēnas procedūrai lietojams speciāls lokveida rīks vai zupas karote. Vislabāk izmantot no sudraba gatavotu, jo šis metāls iedarbojas antibakteriāli.


Zobu birstes rievotā muguriņa, ko mēdz ieteikt mēles attīrīšanai, ir pārāk maiga, lai noņemtu aplikumu.


Kad mēle nopucēta un mute izskalota, tīra zobus.


◆ Mēli ieteicams ik rītu notīrīt, lai atbrīvotu no aplikuma, kurā mitinās baktērijas un sakrājušies toksīni – tad tie nenokļūst atpakaļ organismā, svaigāka top elpa un niansētāk izjūtama garša. Vienlaikus tiek masēti arī mēlē esošie aktīvie punkti un receptori, tādējādi stimulējot iekšējo orgānu darbību.


◆ Mēlei nav atpūtas – tā nodarbināta, ne tikai mums runājot, dziedot, ēdot vai dzerot, bet arī miega laikā – virzot siekalas uz rīkli, lai tās tiktu norītas.