Un cik svarīga tev ir prasme klausīties? 7
Tā ir vēl viena pamata lieta. Zini, kas bija grūtākais, strādājot pie “Sex guru”? Tikt pāri skolotājam sevī. Oļegs vienā brīdī kļuva dusmīgs: ne jau tu esi seksa guru, bet tie cilvēki, kas atnākuši. Tu no viņiem mācīsies, nevis viņi no tevis. Un tad viņš pateica man krieviski. Pārtulkot nemāku, bet skanēja pārliecinoši. Komunikācijas galvenais noteikums ir prasme klausīties. Augstākā pilotāža. Zane Auškāpa, mana arodskolotāja pasākumu biznesā, savulaik mācīja: Melder, šis nav tavs pasākums, tu esi atnācis parūpēties, lai tiem, kas tevi uzaicinājuši, būtu labi. Nevis tu esi zvaigzne, bet jaunais pāris, jubilārs vai konferences dalībnieki.
Cilvēkiem ir jājūt, ka esmu priecīgs viņus redzēt, man te patīk, taču galvenie šajā notikumā ir viņi. Sākumā to zvaigznes sajūtu sevī bija grūti apkarot. Tu stāvi uz skatuves prožektoru gaismā, visi tevī klausās. Taču, kolīdz sāksi pats sev patikt, ar tevi būs cauri. Cilvēki sajutīs, sāks tevi provocēt, gaidīs brīdi, kad noplīsīsi.
Ir gadījies noplīst?
Kā tad! Tajā brīdī, kad sāc justies kā karalis, gaidi problēmu! Piemēram, iebraucam pieci veči ar močiem mežā, sarežģīta trase, taču es jau vairākas reizes esmu to izbraucis. Tie, kas trasi nezina, skatās ar bažām. Bet es saku: ha, laižam! Un pirmais, ko izdaru, ietešos kokā.
Tev nemitīgi apkārt ir cilvēki. Vai negribi reizēm pabūt viens?
Obligāti! Tas ir labākais veids, kā panākt, ka atkal gribi redzēt cilvēkus. Savulaik daktere Ilze Aizsilniece man pateica: Melder, ņem grāmatu un dodies uz septiņām dienām mežā. Kā tas ir – mežā? Ko sieva teiks? Bet ko sieva teiks, ja gulēsi slimnīcā mēnesi? Labāk laikus paņem grāmatu. Tā reizi gadā es ņemu moci un uz nedēļu pazūdu. Viens. Pirmajā reizē es gan iekāpu laivā. Nopirku telti, piekrāvu laivu, aizgāju uz autoostu un pajautāju, kurš autobuss dodas uz kādu upi. Kurš tieši? Vienalga. Ieliku laivu Pededzē. Biju izdomājis, ka četras dienas gulēšu laivā, lasīšu grāmatu, straume mani nesīs, līdz nonākšu pie ceļa, kur Sarmīte mani savāks. Vējš pūta pretējā virzienā, upe aizaugusi, aiz katra pagrieziena bebri kokus sagāzuši. Lielākoties es vai nu airēju, vai stiepu laivu. Beigās man piemetās migrēna, un es uzkāpu uz dunča, ko speciāli šim ceļojumam biju nopircis. Plākstera man, protams, nebija, jo kurš normāls vecis ceļojumā ņem plāksteri. Nogāja greizi viss, kas varēja noiet. Toties trešās dienas vakarā tu esi laimīgs redzēt sievu, kas ir atbraukusi tevi glābt. Tu atkal gribi viņu redzēt.
