O. Melbārdis: “Atsūtīs zeltu, mēs pretī sudrabu…Bet emocijas jau izdzīvotas, sūtījuma paciņā tās neielikt.” 1
Latvijas labākais bobsleja pilots Oskars Melbārdis pēc muguras operācijas atsācis nopietnus treniņus, lai janvārī atgrieztos sacensību apritē.
Gandrīz maksimums
Vasarā valmierietim tika veikta muguras operācija, un treniņus ar pilnu sparu viņš varēja atsākt vien decembrī: “Rehabilitācijas posmā cītīgi nostiprināju muguru, bet tagad jau tuvojos maksimālajai slodzei. Trenažieru zālē gan varētu izmantot arī lielākus svarus, bet man galvā ir tas, ka bija operācija un mazliet jāpietaupās, lai kaut ko nesavainotu atkal. Taču principā viss notiek labā režīmā. Starta estakādē bobu stumju viens pats un gaidu, kad pārējie atgriezīsies Latvijā, plānojam jau nākamnedēļ braukt trasē Siguldā.” Organisms uz slodzi reaģējot normāli. Protams, muskuļu sāpes ir neizbēgamas, taču 28 gadus vecais pilots teic, ka savā ziņā tās šoreiz ir pat patīkamas, jo sniedz apziņu, ka organisms atgriežas vecajās sliedēs. “Pirms pāris nedēļām man vēl negribējās braukt ar bobu, bet tagad gan gaidu. Televizorā paskatos, kā konkurentiem iet Pasaules kausa sacensībās, un pašam arī gribas. Sajūta gan dīvaina, jo ļoti sen neesmu tādā režīmā vērojis sacensības, parasti video noskatos tikai savus braucienus. Redzu, ka dažs ne pārāk labi nobrauc, taču lejā ir rezultāts. Galvenais secinājums – visi kļūst jaudīgāki.”
Oskars februārī savu četrinieka ekipāžu aizveda līdz pirmajam pasaules čempionu titulam un pretendē uz Latvijas Gada sportista titulu. Vienu balvu viņš jau ir saņēmis – trešo gadu pēc kārtas atzīts par labāko sportistu Valmierā. “Tas nav nemaz tāds sīkums, kā var izlikties, bet ļoti patīkami,” novērtē Oskars, kura noskaņojums salīdzinājumā ar to, kāds bija pirms pāris mēnešiem, mainījies par 180 grādiem.
Viņam pie sirds iet saldumi, bet rehabilitācijas laikā ar tiem nedrīkstēja aizrauties: “Man ir problēma, ka bez fiziskās slodzes svars nāk klāt, un ar to būs jāsadzīvo visu mūžu. Par to ir padomāts arī tagad. Tuvojas svētku laiks, bet man būs jāiztiek tikai ar mandarīniem,” smaidot stāsta Melbārdis, kurš janvārī plāno startēt Pasaules kausa sacensībās. Trešajā posmā sarežģītajā Altenbergas trasē, iespējams, vēl ne, bet kādā no turpmākajiem – Vinterbergā vai Sanktmoricā – noteikti.
Emocijas jau izdzīvotas
Vēl šīs nedēļas sākumā Oskars Melbārdis sprieda, ka februārī dosies uz pasaules čempionātu Sočos. Atšķirībā no skeletonista Martina Dukura viņam ar šo trasi saistās labas atmiņas, jo olimpiskais sudrabs ir lielākais sasniegums Oskara karjerā. Tā kā bobslejistu nometnē noskaņojums nebija tik kategorisks kā skeletona braucējiem, kuri paziņoja par boikotu, Melbārdis bija gatavs startēt netālu no slavenā kūrorta uzbūvētajā trasē.Taču Dukuru iekustinātais vilnis draudēja uzkāpt pārāk augstu, un Starptautiskā bobsleja un skeletona federācija nolēma pasaules čempionātu pārcelt uz citu valsti, kas tiks paziņota tuvākajā laikā, tādēļ arī pārējie sportisti vairs nav dilemmas priekšā.
Taču stāstam par to, kuriem Soču olimpisko spēļu 12 medaļniekiem krieviem bija pozitīvas dopinga analīzes, vēl nav pielikts punkts. Melnajā sarakstā ir gan skeletona čempions Aleksandrs Tretjakovs, gan šī titula ieguvējs bobslejā Aleksandrs Zubkovs, tādēļ ir viņu diskvalifikācijas iespēja, un Latvija iegūs divas olimpiskās zelta medaļas. “Neko daudz tas man nemainīs. Atsūtīs zeltu, es sudrabu aizsūtīšu. Emocijas jau izdzīvotas, sūtījuma paciņā tās nevar ielikt. Tā ir vēsture, jādomā par nākamajām olimpiskajām spēlēm,” Oskars Melbārdis, kā vienmēr, runā nosvērti.
