Melbārde noraida apgalvojumus par neadekvāti lielo finansējumu kultūrai 10
Daļu kultūras finansējuma varētu novirzīt veselības aprūpei, jo Latvijā kultūrai atvēlēts neadekvāti daudz naudas, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais. Kultūras ministre Dace Melbārde šādam apgalvojumam nepiekrīt.
“Teiksim, veselības aprūpē mēs finansējam stipri mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (..) Tas nozīmē to, ka mums ir mazāk speciālistu varbūt nekā cilvēkiem vajadzētu, lai viņi varētu saņemt normālu pakalpojumu, mums mazāk naudas ir tādiem medikamentiem, kuri varētu efektīvāk cilvēkus izārstēt, un virkne citu problēmu. Ja mēs tagad paskatāmies, bet mēs to naudu kultūrai iztērējam, kas varētu šiem mērķiem iet, tad, kas tad mums ir svarīgākais? Mums nāk jauni dziesmusvētki – nu labi, tur aizies. Un tad vajag jaunu muzeju uzcelt un koncertzāli vajag, un izstāžu telpas jaunas – nu tur aiziet, pamazām sakrājas. Mums [finansējums kultūrai] ir vairāk nekā citiem. (..) Tātad, kādēļ mums trūkst – tādēļ, ka mēs tērējam kaut kur vairāk,” aģentūra sacīja Platais.
Kultūras ministre Dace Melbārde nepiekrīt Platā izteikumam par kultūru kā pārāk dāsni finansētu jomu un secina, ka tas acīmredzot radies, neiedziļinoties statistikas datos.
“Lielāko iespaidu uz “it kā dāsno finansējumu” ir atstājis fakts, ka KM budžetā no 2008. gada līdz 2013. gadam ir tikuši iekļauti ieguldījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvdarbu īstenošanai. Kā arī ik gadu trešo daļu KM finansējuma veido finansējums kultūrizglītībai, lai kopsummā 163 skolās (pašvaldību mūzikas un mākslas skolās, vidējās izglītības iestādēs un kultūras jomas augstskolās) nodrošinātu mākslas mūzikas un dejas izglītību,” Platā izteikumu portālam LA.lv komentēja Melbārde.
Ministre norāda, ka Latvija šajā ziņā ir unikāla, jo tā nav Eiropas Savienībā ierasta prakse – kultūrizglītību un kultūras infrastruktūras attīstību finansēt no Kultūras ministrijas budžeta. Piemēram, Igaunijā izdevumi kultūrizglītībai tiek pieskaitīti izglītības sadaļai.
“Ja raugāmies uz to, cik no Kultūras ministrijas resoram paredzētā budžeta pēdējo gadu laikā ir paredzēts tieši kultūras procesa nodrošināšanai, kultūras mantojuma pieejamībai un tā resursu saglabāšanai nākamajām paaudzēm, tad redzams, ka šis finansējums ir mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā,” piebilda Melbārde.
